Produktivitātes līmeni 2010.gadā pieņemot par 100, 2020.gadā Latvijas produktivitātes līmenis bija 125,8, 2021.gadā - 134,4, bet 2022.gadā - 134,1. Savukārt ES vidējais produktivitātes līmenis 2020.gadā pieauga līdz 102,4, 2021.gadā - 106,3, bet pērn - līdz 108,3.
Šteinbuka atzina, ka dinamika Latvijā ir krietni straujāka nekā ES, tomēr kopējais produktivitātes līmenis joprojām ir 59,8% no ES vidējā.
Tāpat arī Latvijas nozaru produktivitāte ievērojami atpaliek no ES vidējās. Piemēram, apstrādes rūpniecībā produktivitāte ir 46% no ES vidējās, bet informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē produktivitāte ir 43% no ES vidējās.
Šteinbuka sacīja, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā izteikti dominē zemo tehnoloģiju nozares, bet augsto tehnoloģiju nozarēs nodarbināto īpatsvars ir tikai 4% no kopējā apstrādes rūpniecības nozarē nodarbināto skaita. ES vidēji tie ir 7%, bet, piemēram, Igaunijā - 9%.
Vienlaikus Šteinbuka atzina, ka salīdzinoši laba produktivitāte ir Latvijas lauksaimniecības sektorā, kur tā ir 84% no ES vidējā rādītāja.
Inovāciju sniegumā Latvija gandrīz visos rādītājos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, uzsvēra Šteinbuka. Izdevumi pētniecībai un attīstībai Latvijā ir tikai 14% no ES vidējā, un Latvija ES ir trešajā vietā no beigām, apsteidzot tikai Bulgāriju un Rumāniju.
Šteinbuka piebilda, ka arī Latvijas digitālās attīstības līmenis ir zemāks nekā ES vidējais līmenis. Tāpat tikai neliela daļa pieaugušo iedzīvotāju piedalās mūžizglītībā.
Arī veiktās investīcijas Latvijā 2022.gadā joprojām ir zemākas nekā 2007.gadā pirms finanšu krīzes, teica Šteinbuka.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri