Ašeradens: Latvijā ir pārāk mazs nodokļu slogs - valsts vajadzībām nepietiek

Pēc ministra vārdiem, Latvija ir attīstības valsts, kas iegājusi labā attīstības fāzē, un līdzīgās valstīs nodokļu slogs ir nevis 29% vai 30%, bet, piemēram, 34% kā Igaunijā.

"Attiecībā uz nodokļu sistēmas pārskatīšanu - es būšu ļoti priecīgs, ja mums perioda beigās izdosies palielināt nodokļu masu. Tagad tā levitē ap 29-30%. Ja mēs ieietu 31-32% koridorā, tas būtu sekmīgi noslēgts periods," par saviem ministrēšanas plāniem izteicies politiķis.

Ašeradens atgādināja, ka koalīcijas partijas ir vienojušās nodokļus pārskatīt reizi četros gados, un tagad partijas ķērušās klāt pie šī darba.

"Ir jātiek skaidrībā, kāds nodokļu līmenis mums ir nepieciešams, lai nodrošinātu valsts funkcijas," teicis ministrs, "aizsardzība šobrīd nozīmē būtiskas pārmaiņas - ir pirmais kara gads, valdība ir adekvāti reaģējusi, un budžeta prioritātēs nodrošinātas ne tikai armijas un karavīru, bet arī tehnoloģiskās spējas. Arī iekšējā drošība - [tiks nodrošināti] krīžu centri, tehnika, ugunsdzēsēju mašīnas glābējiem, iedzīvotāju apgāde krīzes gadījumā. Ir nozares, kas ir labi finansētas - kultūra, izglītība. Savukārt labklājība un veselība nav. [Tāpēc] ir jāsaprot, cik lieli nodokļi nākotnē būs nepieciešami. Mēs tos izrevidēsim - skatīsimies, kuri ir disfunkcionāli, [izvērtēsim] politisko un sociālo partneru priekšlikumus un runāsim par nodokļu scenāriju."

Politiķis gan atteicies komentēt, kādas nodokļu izmaiņas pats gribētu redzēt, vien atzīmējot, ka "valsts vajadzības šobrīd ir lielākas, nekā mēs patiesībā domājam". Taujāts, vai iespējams samazināt darbaspēka nodokļus, nepalielinot citus nodokļus, Ašeradens paudis, ka tas nav iespējams.

Ministra vērtējumā, veselības un labklājības jomas Latvijā salīdzinājumā ar pārejām Eiropas Savienības dalībvalstīm nav pietiekami finansētas. "Mums ir jāatrod, kādā veidā mēs finansējam veselības aprūpi. Viena no alternatīvām, ko piemērojuši mūsu kaimiņi - viņi veselības aprūpes budžetā maksā 13% no sociālā nodokļa. Tas [nodrošina] piekļuvi veselības aprūpes sistēmai. Mēs šobrīd maksājam 1%," klāstījis ministrs. "Salīdzinot pret pārejām Eiropas Savienības dalībvalstīm, veselība būtiski nav finansēta, labklājība arī," turpinājis politiķis, gan nepiekrītot, ka šogad valdība atņemtu naudu veselībai - tikušas likvidētas vien kovidlaika piemaksas mediķiem.

"Veselības aprūpes valsts finansējums ir tuvu pie 4% - vajadzētu būt virs, bet, attīstoties inflācijai, [procents] krīt. Skaidrs, ka ir nepieciešams lielāks finansējums, bet tajā pašā laikā, tāpat kā izglītībā, veselības aprūpē ir jāveido ilgtspējīgs un pārliecinošs finansēšanas modelis. Šobrīd līdz galam nevaram saprast, kur paliek nauda, pati sistēma nenorāda un nenodrošina pārliecinošus rezultātus. Lai mēs virzītos uz lielāku finansējumu, mums ir jāredz modelis, kā to darīs, un tas nozīmēs izmaiņas nodokļu sistēmā. Viena izvēle varētu būt Igaunijas valsts veselības apdrošināšanas scenārijs. Ja ministrija piedāvās ko citu - arī to vērtēsim un analizēsim. Tā ka šogad tam vajadzētu notikt," turpinājis Ašeradens.

Runājot par nodokļiem par kapitālu, ministrs atzinis, ka citas Eiropas Savienības dalībvalstis, arī kaimiņi, šos nodokļus iekasē daudz vairāk. "Mums būtu jāskatās šajā virzienā un situācija jāmaina. Valstis izvēlas dažādas stratēģijas. Attiecībā uz uzņēmuma ienākuma nodokli Latvija izvēlējās ļaut [uzņēmumiem] peļņu uzkrāt un akumulēt pašu kapitālu, lai tie būtu konkurētspējīgāki. Tas bija reformas galvenais mērķis. Jo viena no banku pretenzijām ir tā, ka uzņēmumiem nav pašu kapitāla, nav nekādas drošības, un aizdevumi ir ļoti riskanti. Mēs vērtēsim, vai reforma ir uzlabojusi uzņēmumu situāciju," teicis ministrs.

Taujāts, vai ar pašreizējo nodokļu līmeni Latvijai pietiek valsts vajadzībām, Ašeradens sacījis: "Manuprāt, nepietiek. Mums ir parādījušās jaunas vajadzības - iekšējā un ārējā drošība, virzāmies uz 3% no IKP aizsardzības budžetā."