Zvejniekiem izmaksāti 168 000 eiro par roņu nodarītajiem postījumiem

Pēc LAD datiem, pērn atbalstu saņēma 60 zvejsaimniecības. Arī 2021.gadā LAD kompensācijas 181 000 eiro apmērā saņēma 60 zvejsaimniecības.

Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš aģentūrai LETA norādīja, ka kompensācija par roņu nodarītajiem zaudējumiem ir svarīgs nozares saglabāšanas instruments.

Pētījumi liecina, ka roņu ietekme uz lielāko daļu piekrastes zvejniekiem ekonomiski nozīmīgu sugu zveju sasniedz gandrīz 40%.

"Nozvejas apjomi un ienākumi piekrastes zvejā ir salīdzinoši nelieli, tāpēc lielie zaudējumi no roņu ietekmes, ja netiek pielietots kompensāciju mehānisms, varētu izraisīt daudzu uzņēmēju vēlmi šādu darbību pārtraukt kā nerentablu," uzsvēra Riekstiņš.

Ja sabiedrības interesēs roņu populācija tiek sargāta, tad zaudējumi, ko sugu saglabāšanas pasākumi rada saimnieciskajai darbībai, būtu jāsedz, norādīja Riekstiņs, uzsverot, ka tādējādi vienlaikus ar roņu saudzēšanas pasākumiem tiek nodrošinātas arī citas sabiedrības intereses - iegūt patēriņam piekrastes ūdeņos zvejotās zivis.

ZM ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021-2027.gadam ietvaros ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) atbalstu ir paredzēts turpināt atbalstu piekrastes zvejniekiem par roņu radītajiem zaudējumiem.

Patlaban noteikumu projekts nodots sabiedrības apspriešanai un ir pieejams tiesību aktu portālā.

Savukārt ZM pēc diskusijām ar nozari ir ar zvejniekiem vienojusies, ka atbalsta saņemšanas shēma tiek saglabāta tāda, kāda tā bija līdz šim, vienlaikus pārskatot kompensācijā iekļautos zivju vērtības koeficientus un nosakot tos, ņemot vērā aktuālos statistikas datus, informēja Riekstiņš.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtā "Bior" aģentūru LETA informēja, ka pelēko roņu skaits Baltijas jūrā pārsniedz 40 000 īpatņus, un katru gadu tas palielinās par 5-10%. Tiek pieņemts, ka Latvijas ūdeņos uzturas aptuveni 10% no Baltijas jūras pelēko roņu populācijas.

Jau ziņots, ka zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, četrās piejūras pašvaldībās atļauts iegūt 20 pelēkos roņus.

Kā uzsvēra "Bior", pētījuma paredzēts iegūt nelielu skaitu pelēko roņu, kas uzturas tiešā zvejas rīku tuvumā, un veikt dziļāku roņu klātbūtnes un tās ietekmes uz jūras zivju resursiem un zvejniecību izpēti, nevis censties samazināt pelēko roņu populāciju.

Vienlaikus institūta norādīja, ka iepriekšējie pētījumi uzrāda, ka skaita ziņā tikai neliela daļa no visiem roņiem izraisa lielāko daļu no zvejnieku nozvejoto zivju un zvejas rīku postījumiem, kas savukārt saasina roņu un zvejnieku konfliktu.

Pētījuma rezultātā zinātnieki izvērtēs un sniegs rekomendāciju par roņu ieguves lietderību tiešā zvejas rīka tuvumā, lai ar to tiktu mazināts roņu un zvejnieku konflikts, vienlaikus nekādi neapdraudot tālāko pelēko roņu populācijas attīstību.