• Aldis,
  • Aldris,
  • Alfons
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Biokurināmā cenas Latvijā kopš oktobra samazinājušās par 37,4%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 21:55, 07.02.2023


Latvijā biokurināmā cenas šonedēļ samazinājās līdz 32 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 37,4% zemāka, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, kad bija būtisks cenu kāpums, liecina starptautiskās biokurināmā biržas "Baltpool" dati.


Foto: LETA

Pēdējo divu nedēļu laikā cena ir samazinājusies par 22,7% un teju izlīdzinājusies ar cenām Lietuvā un Igaunijā, kur tā bija attiecīgi 31,15 un 29,5 eiro par MWh.

"Baltpool" tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis skaidro, ka Latvija - tāpat kā Lietuva un Polija - ērtā ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomiski izdevīgās cenu starpības dēļ iepriekš daudz biokurināmā importēja no Baltkrievijas. Kad šis imports apstājās, cenas ievērojami pieauga, jo piepeši parādījās tukšums, kas tirgum bija jākompensē.

"Taču šis cenu lēciens mudināja tirgus dalībniekus ātri reaģēt, pielāgoties un sakustināt vietējo piedāvājumu - augstās biokurināmā cenas rezultātā Latvijas mežu īpašnieki, izejvielu pārstrādātāji tirgum piedāvāja ievērojami vairāk izejvielu nekā parasti," norāda Jonutis, piebilstot, ka šobrīd jau redzams rezultāts - piedāvājums ir pieaudzis, bet cenas samazinājušās par teju 40%, salīdzinot ar rudenī piedzīvoto kāpumu.

Pēc "Baltpool" pārstāvja teiktā, cenas Latvijā ir izlīdzinājušās citu Baltijas valstu cenu līmenī, kaut arī dažus pēdējos gadus pēc kārtas cenas Latvijā bija nedaudz augstākas.

Jonutis skaidro, ka citi cenu samazināšanās faktori bija salīdzinoši siltais rudens un lielāku tirgus spēlētāju ienākšana biokurināmā biržā, piemēram, siltumenerģijas piegādātāja AS "Rīgas siltums" iesaistīšanās tirdzniecībā biržā no iepriekšējā gada maija. "Baltpool" pārstāvis norāda, ka tāda liela pircēja kā "Rīgas siltums" parādīšanās biržā ir līderības paraugs un liela iespēja biokurināmā piegādātājiem - kopā palielināt konkurenci starp piegādātājiem un cenu veidošanas caurskatāmību.

"Rīgas siltuma" valdes loceklis Mārcis Kauliņš pauž, ka 2023.gadā ir plānots palielināt biokurināmā daļu, kas tiek pirkta "Baltpool" biržā.

Viņš skaidro, ka "Rīgas siltums" biokurināmo "Baltpool" biržā sāka pirkt pērn maijā, sākot ar nelieliem daudzumiem, kurus aizvien palielināja. "Rīgas siltums" 2022.gadā "Baltpool" biržā iegādājās aptuveni 20-25% nepieciešamā biokurināmā un 2023.gadā šo daļu plāno palielināt.

"Esam ievērojuši, ka aizvien vairāk biokurināmā izejvielas piegādātāju iesaistās tirdzniecībā Latvijas biržā, turklāt palielinās arī konkurence. Latvijas pārdevējiem jau ir jāņem vērā arī Lietuvas vai Igaunijas piegādātāju cenas," norāda Kauliņš.

Latvijas biokurināmā piegādātāja "Rairu" biomasas ražošanas un pārdošanas vadītājs Rolands Rudītis norāda, ka 2022.gadā biokurināmā piegādātāji Latvijas "Baltpool" biržā kļuva īpaši aktīvi.

"Biržā īsu brīdi darbojāmies 2018.gadā, taču aktīvā tirdzniecībā atgriezāmies tikai pērn. 2022.gads pierādīja, ka Latvijā var atrast daudz vairāk dažādu pircēju, turklāt šis gads ienesa tirgū arī vairāk caurskatāmības. Ceram, ka Latvijas biržā pieaugs pastāvīgo pircēju - gan mazu, gan lielu - skaits, jo tas vēl vairāk aktivizētu Latvijas biokurināmā tirgu," pauž Rudītis.

Prognozējot šā gada biokurināmā cenu, "Baltpool" pārstāvis Jonutis uzskata, ka pašreizējam cenu līmenim - aptuveni 35 eiro par MWh - varētu saglabāties arī tuvākajā laikā. Viņš skaidro, ka vienam no svarīgākajiem emocionālajiem indikatoriem - gāzes cenai - vairs nevajadzētu ievērojami mainīties, tirgus dalībnieki jau ir izvērtējuši visus faktorus, kas var to paaugstināt šajā apkures sezonā. Jonutis norāda, ka vairums Eiropas valstu ir nodrošinājušas gāzes rezerves, "Nord Stream" gāzes vadi nedarbojas jau vairākus mēnešus, Baltijas jūras ostās aptuveni ik pēc mēneša parādās pa jaunam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, savukārt satraukums, kas valdīja apkures sezonas sākumā par gāzes deficītu Eiropā, ir novērsts.

"Domājams, ka ģeopolitiskā situācija tuvākajā laikā nemainīsies un biokurināmā imports 2023.gadā no Baltkrievijas netiks atjaunots, tāpēc uz lielāku cenu samazinājumu nez vai var cerēt. Savukārt cenu līmenis, kas ir aptuveni 35 eiro par MWh, ir optimāls, un biokurināmā izejvielas ražotājiem tas ļauj strādāt ar peļņu," norāda Jonutis, piebilstot, ka Baltijas jūras reģionā biokurināmo var piedāvāt arī Skandināvijas piegādātāji, kuru rīcībā ir liels biokurināmā piedāvājums, tāpēc piedāvājumam šajā cenu līmenī tirgū nevajadzētu pietrūkt.

Starptautiskajā biokurināmā biržā "Baltpool" tirdzniecības izsoles notiek katru otrdienu. Šobrīd biržā ir vairāk nekā 500 dalībnieku no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Skandināvijas valstīm.

Starptautiskā biodegvielas birža "Baltpool" ir elektroniskās tirdzniecības platforma, kurā tiek veiktas standartizētu biomasas produktu izsoles. Lietuvā "Baltpool" organizē arī koksnes un siltumenerģijas izsoles un administrē sabiedrisko pakalpojumu saistības elektroenerģijas jomā. Pašlaik "Baltpool" darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā un Dānijā. "Baltpool" ir daļa no Lietuvas valstij piederošās "EPSO-G" enerģijas pārvades un apmaiņas grupas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Daugavpils uzņēmēji saņēma no 10 līdz 16 tūkstošiem eiro (+VIDEO)

Biznesa idejas, kas guvušas atbalstu, veiksmīgi arī tiks īstenotas.

Ekonomika Alūksnes novadā par 25 miljoniem eiro atklāta kokapstrādes rūpnīca (+VIDEO)

Uzņēmuma vērtība – motivēti darbinieki, kas kļuvuši par saliedētu un mērķtiecīgu komandu.

Ekonomika Taivānas dronu ražotāji vēlas sadarboties ar Latviju (+VIDEO)

Pasākuma vispārējais mērķis ir izveidot platformu tīklu veidošanai.

Ekonomika Jautājumā par Tet un LMT nākotni ir trīs scenāriji, kā virzīties uz priekšu

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lasiet arī