"Diskusijas par nepieciešamību palielināt pašvaldību budžetā ieskaitāmo IIN daļu ir tradicionālas pirms katra valsts budžeta pieņemšanas pēdējos gados, tomēr šajā unikālajā situācijā, kad valsts piedzīvo tik spēcīgus ekonomiskos satricinājumus, atbildīgajām ministrijām jāatceras, ka līdzsvaroti pašvaldību budžeti ir reģionālas stabilitātes pamats," pausts RACA paziņojumā.
RACA skatījumā, esot vairākas pazīmes, kas liecina, ka esošajos ekonomiskajos apstākļos ir parādījušās vairākas negatīvas tendences, kas atstāj būtisku ietekmi uz pašvaldību budžetiem, piemēram, vietējo uzņēmumu bankrotēšana Covid-19 pandēmijas rezultātā, "aplokšņu algu" atgriešanās un citas.
Apvienība uzskata, ka "pašvaldībām negaidīti ir uzlikti jauni izdevumu slogi" − pedagogu algu pielikuma daļēja kompensēšana, Ukrainas bēgļu izmitināšana un citi. Pēc apvienības pārstāvja teiktā, vairāku pašvaldību kases esot "tik iztukšotas, ka tās tik tikko spēj nodrošināt likumā noteikto pamatfunkciju izpildi".
RACA pārmet, ka valsts ilgstoši ierobežojusi pašvaldību iespējas aizņemties un tādējādi "maksimāli investēt energotaupības pasākumos".
Vidējā termiņā un nākamajos piecos gados pašvaldībām ir jāizvirza prioritātes, turpinot pilnveidot energoefektivitātes jomu, lai kompensētu iespējamās enerģētikas tirgus izmaiņas. Īstermiņā ir nepieciešama straujo energoresursu kāpuma kompensēšana, un viens no pārskatāmākajiem veidiem, lai to panāktu, ir IIN, ar kuru pārdomāti rīkoties pašvaldībām, pauda Matisons.
RACA rosina arī citas nodokļu proporcijas maiņas, lai stiprinātu pašvaldību budžetus un iespējas. Tas ir būtiski, lai pašvaldības nebūtu spiestas uz "labākiem laikiem" atlikt tādas funkcijas kā gaisa kvalitātes aizsardzību, pāreju uz videi draudzīgāku kurināmo, sadzīves un lietus kanalizācijas sistēmu izbūvi un atjaunošanu, attīrīšanas iekārtu izbūvi un atjaunošanu, publisko ūdeņu pārvaldību, meliorācijas sistēmu uzturēšanu un citas, klāsta RACA.