• Nils,
  • Viktors
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Šodien elektrības stundas cena Latvijā sasniegs biržas griestus - 4000 eiro/MWh!

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 09:03, 17.08.2022


Trešdien, 17.augustā, pēcpusdienā no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas laika) elektroenerģijas stundas cena Latvijā sasniegs "Nord Pool" biržas griestus - 4000 eiro par megavastundu (MWh), liecina informācija "Nord Pool" biržas mājaslapā.



Tāpat arī pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā - cena šajā stundā sasniegs 4000 eiro par MWh, kas ir tehniski iespējami augstākā stundas cena biržas ietvaros.

Trešdienas vidējā elektroenerģijas cena vienoti Latvijā un Lietuvā sasniegs 823,98 eiro par MWh, savukārt Igaunijā tā būs 682,05 eiro par MWh.

Kā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpilddirektors Gunārs Valdmanis, cenas kāpuma pamatā ir jaudu deficīts, ko, pēc viņa ieskatiem, varētu radīt divi faktori - ražošanas jaudu atslēgumi Igaunijā un gāzes deficīts reģionā.

Viņš pauda, ka Igaunijā patlaban aktīvi norit elektroenerģijas ražošanas staciju tehniskā apkope, kas arī ierobežo valsts spēju saražot elektrību.

Pēc biržas "Nord Pool Spot" sniegtās informācijas, Latvijā šobrīd tiek veikti remontdarbi elektrostacijā Rīgas termoelektrostacijā (TEC)-1, savukārt Lietuvā elektrostacijā "Lietuvos elektrine" jau kopš gada sākuma divi energobloki netiek piedāvāti tirgū, bet tiek uzturēti kā energosistēmas rezerve jeb tā sauktā terciārā rezerve. Piemēram, elektroenerģijas apgādes atjaunošanai un stabilitātes nodrošināšanai jau faktiskas avārijas gadījumā.

Valdmanis min, ka biržā "Nord Pool Spot" nav informācijas par to, kādi ir iemesli vairāku citu reģiona elektrostaciju darbības režīmiem, piemēram, par Rīgas TEC-2 un "Lietuvos elektrine" modernizētā energobloka darbību. Taču ārkārtīgi augsta dabasgāzes cena, kā arī bažas par dabasgāzes deficīta veidošanos gaidāmajā apkures sezonā norāda uz iespēju, ka elektrostaciju operatoriem šobrīd vēl var nebūt pietiekama tehniska un ekonomiska pamatojuma šo elektrostaciju ieslēgšanai.

Asociācijas izpilddirektors skaidroja, ka ir jārēķinās, ka elektrostacijas ieslēgšana tirdzniecībai uz tik īsu laika periodu kā stunda var būt neekonomiska - elektrostacijas ieslēgšanas process ilgst vairākas stundas un ir saistīts ar vērā ņemamu kurināmā patēriņu, tāpēc racionālāk un no izmaksu viedokļa pamatotāks var būt lēmums ieslēgšanu atlikt uz periodu, kad no izmaksu viedokļa pamatotas cenas saglabājas ilgāku laiku, piemēram, vairākas stundas.

Valdmanis atzīmēja, ka kopumā šī situācija norāda uz to, ka Baltijas valstu elektroapgāde ir nonākusi neparasti saspringtā situācijā, kas sliktākajā scenārijā sistēmas operatoriem, atbilstoši tīkla kodeksa prasībām, var likt noteikt īslaicīgus elektroenerģijas patēriņa ierobežojumus. Balstoties uz pieejamo informāciju par elektrostaciju remontiem, tas var saglabāties vairākas dienas.

Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpilddirektors izteica prognozi, ka 20.augustā darbs būtu jāatsāk Igaunijas Auveres elektrostacijai ar uzstādīto jaudu 274 megavati (MW), kurai būtu japalielina pieejamais elektroenerģijas apjoms Baltijas tirgū.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Finanšu nozare: Solidaritātes iemaksa bremzē banku kreditēšanās attīstību

Solidaritātes iemaksa, kas tiek piemērota tikai banku sektoram, bremzē banku kreditēšanās attīstību Latvijā, aģentūrai LETA norāda Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji.

Ekonomika Civilās aizsardzības speciālistu algošanai nepieciešami papildu 885 000 eiro

Civilās aizsardzības speciālistu algošanai pašvaldībām nepieciešami papildu 885 000 eiro, šodien pēc tikšanās ar Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvjiem aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

Ekonomika Latvija aizsardzībai nākamgad varētu veltīt jau 4,35% no IKP

Nākamgad Latvijas aizsardzības izdevumi varētu sasniegt 4,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ekonomika Siliņa aicina ministrus saņemties darbam pie valsts tēriņu samazināšanas

Ministriem ir jāsaņemas, plānojot tikšanās ar iesaistītajām pusēm par valsts tēriņu samazināšanu, šodien žurnālistiem izteicās Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lasiet arī

Pasaule Argentīnā atklāts Krievijas spiegu tīkls

Argentīnas valdība trešdien paziņoja, ka ir atklājusi Krievijas spiegu tīklu, kas darbojās Argentīnā ar mērķi īstenot dezinformācijas kampaņu pret valdību.

Sabiedrība Prezidents: Nevarēs jebkuru projektu sasaistīt ar aizsardzību vai drošību

Latvijā ir novērojama tendence dažādu nozaru pārstāvjiem jebkuru savā jomā īstenojamu projektu censties sasaistīt ar aizsardzību vai drošību, lai tikai iegūtu valsts budžeta finansējumu, bet tā tas nedarbosies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Kas notiek Latvijā?" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pasaule Sančess noraida sociālistu saistību ar nelegālu finansējumu

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess trešdien noliedzis, ka viņa vadītie sociālisti būtu saņēmuši nelegālu finansējumu korupcijas lietā, kas saistīta ar diviem viņa līdzgaitniekiem.

Sabiedrība Siliņa: saņemti priekšlikumi par nedaudz vairāk nekā 75 miljonu eiro ietaupīšanu

Līdz šim no ministrijām ir saņemti 190 dažādi priekšlikumi par tēriņu mazināšanu nedaudz vairāk nekā 75 miljonu eiro apmērā, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai, LTV1 atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).