"Šajā, ekonomikai smagajā, situācijā vietā ir atcerēties veco teicienu - karā kā jau karā. Ceru, ka Latvijai izdosies pārvarēt Krievijas sāktā kara izraisītas ekonomiskās grūtības un sekas ar iespējami mazākiem zaudējumiem gan ikvienas ģimenes makā, gan valsts budžetā. Protams, ģeopolitisko satricinājumu apstākļos fiskālās disciplīnas ievērošana nav pirmā prioritāte. Būdama FDP priekšsēdētāja, arī es uzskatu, ka šajā brīdī fiskālā disciplīna ir tikai viena no prioritātēm, par kuru tomēr nedrīkst aizmirst," teica Šteinbuka.
FDP priekšsēdētāja atgādināja, ka gan padome, gan arī Eiropas Komisija (EK) uzstājīgi rekomendē Latvijai taupīgi un mērķēti rīkoties ar budžeta izdevumiem, kaut gan formālo ierobežojumu valsts izdevumiem un budžeta deficītam pagaidām nav.
"Jāpatur prātā, ka Latvijai ir izdevies noturēt salīdzinoši zemu valsts parāda līmeni un labu reputāciju starptautiskos finanšu tirgos, kas atļauj aizņemties līdzekļus par zemām procenta likmēm. Aicinu arī turpmāk rūpēties par labu reputāciju, kuru tik viegli pazaudēt un ļoti grūti atgūt," norādīja Šteinbuka.
Viņa atzīmēja, ka šobrīd budžetā papildus līdzekļus atrast ir problemātiski, tādēļ ir jāmeklē veidi, kā palielināt budžeta ieņēmumus.
"Recepte ir tikai viena - ir jākāpina produktivitāte, inovācijas un ekonomikas izaugsme, kā rezultātā būs vairāk nodokļu ieņēmumu un līdzekļu budžetā, tostarp aizsardzībai. To ir viegli pateikt, bet ļoti grūti izdarīt. Nepieciešamas masīvas investīcijas ekonomikā. Šobrīd ārvalstu investori nestāv rindā, lai investētu Latvijā un Baltijas valstu reģionā, jo tas nav uzskatāms par ļoti drošu. Jāsaka, ka ES fondu, tostarp Atveseļošanās un noturības fonda, nauda šobrīd ir gandrīz vienīgais investīciju avots. To nepieciešams pēc iespējas efektīvāk izmantot," uzvēra FDP vadītāja.
Viņa gan arī piebilda, ka labā ziņa ir, ka pēdējās EK prognozēs Latvijai šogad tiek prognozēta straujāka iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme nekā vidēji ES - ap 3,9%.
"Pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, mums bija ļoti strauja IKP izaugsme - 6,7%, bet jau otrajā ceturksnī IKP pieaugums palēninājās līdz 2,6%. EK prognozētais IKP pieaugums ir ļoti optimistisks, salīdzinot ar Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas scenārijiem. Mēs neesam pasargāti no tā, ka ceturtajā ceturksnī var iestāties recesija. Tas gan neaizvedīs vidējo gada izaugsmi mīnusā, bet var krietni samazināt pieauguma tempu," teica Šteinbuka.