Runājot par ES sankcijām, Linkaits teica, ka ir jāuzsver vairākas lietas - viens ir pašas sankcijas, kas tiek piemērotas gan pret juridiskām personām, gan fiziskām personām un tiem piederošiem uzņēmumiem, bet otrs ir lielo Rietumvalstu kompāniju pašu lēmums aiziet no Krievijas tirgus bez jebkādām sankcijām. Savukārt kā trešo aspektu Linkaits norādīja to, ka dažādu preču un pakalpojumu pircēji jau pašlaik izvērtē, kāda daļa no produkcijas vai pakalpojumiem tiek ražota saistībā ar Krievijas izejvielām vai saistībā ar Krieviju.
"Līdz ar to mums ir trīspakāpju sekas. Protams, tiešā veidā mēs stingri ievērojam visu sankciju režīmu gan autopārvadājumos, gan dzelzceļa pārvadājumos, analizējot, kas ir kravas saņēmējs, nosūtītājs, kam pieder krava," teica ministrs.
Savukārt, runājot par importu un eksportu, Linkaits skaidroja, ka gan Krievijas preču imports, gan Eiropas preču eksports uz Krieviju samazinās tādēļ, ka vienkārši nenotiek saimnieciskā darbība, piemēram, dažāda veida izejmateriāli autobūves rūpnīcām, vienkārša veida saimnieciskas preces, kuras tika sūtītas "lielajiem brāļiem" zem viņu nosaukumiem. Trešais virziens ir, ka pat tad, ja prece nav sankciju sarakstos, nekādā veidā netiek aizturēta, tad bieži vien preces saņēmējs atsakās no preces saņemšanas. Līdz ar to pārvadātājiem rodas problēmas, ka pēkšņi preces saņēmējs atsakās to pieņemt, jo kaut kādā veidā krava ir saistīta ar Krieviju. Tāpat ir arī liela daļa no Latvijas uzņēmējiem, kas kā izejvielas izmanto sankcijām nepakļautas izejvielas vai atrodas kādā no šiem loģistikas posmiem, un viņiem nākas atteikties no Krievijas izejvielām.
"Tas viss ietekmē gala rezultātu. Šobrīd ir tāda kā inerce, īpaši dzelzceļa pārvadājumos, viss notiek, vagoni kustas, bet tas ir sava veida pagājušā mēneša nospiedums, tie kuri vēl pārdod preces vai pērk preces, cenšas tās pēc iespējas ātrāk dabūt pāri robežai," teica Linkaits.
Viņš arī piebilda - ja šodien prasītu "Latvijas dzelzceļam", vai viņus ir ietekmējušas sankcijas, tad - nē, viņus nav ietekmējušas. "Savukārt, ja mēs skatāmies uz potenciālo ietekmi, tad sliktākajā scenārijā 85% no kravām varētu pārtraukt sūtīt pa Latvijas dzelzceļu," stāstīja Linkaits.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri