Degvielas tirgotājus brīdina mākslīgi nepalielināt cenas

KP gan atzīmē, ka degvielas tirgus ir ļoti caurskatāms un tirgotāji, lai nezaudētu klientus, var viegli sekot līdzi konkurentu cenām un pielāgoties tām, tāpēc ne līdzīgās cenas, ne to vienlaicīgās izmaiņas tirgū pašas par sevi nevar kalpot par pierādījumu, lai konstatētu aizliegtu vienošanos.

Viens no faktoriem, kas ietekmē degvielas cenas Latvijas patērētājiem, ir naftas cenas pasaules tirgos, kā arī dīzeļdegvielas un benzīna vairumtirdzniecības cena. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā naftas biržas cena piedzīvojusi būtisku lēcienu - no 95,53 ASV dolāriem par barelu 25.februārī līdz 123,70 dolāriem 8.martā.

Ja pieaug cenas pasaules naftas produktu tirgos un vairumtirdzniecības cenas, tad naftas produktu cenas mazumtirdzniecībā pieaug ne tikai Latvijas degvielas tirgū, bet arī kaimiņvalstīs un visā pasaulē. Piemēram, 10.martā vidējā dīzeļdegvielas litra cena Latvijā bija 1,728 eiro, Lietuvā tā sasniedza 1,761 eiro, savukārt Igaunijā - 1,836 eiro, skaidro KP.

Tomēr, kā uzsver KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis, ņemot vērā tirgus specifiku un tā caurskatāmību, pastāv risks, ka degvielas mazumtirgotāji straujās tirgus izmaiņas var izmantot negodprātīgi. Piemēram, pieaugot degvielas iepirkuma cenai, kāds tirgotājs var cenu celt objektīvu apsvērumu dēļ, savukārt kāds cits, neņemot vērā jau iepriekš vairumtirdzniecībā iepirkto degvielu, bez ekonomiska pamatojuma var automātiski sekot konkurenta rīcībai un pielāgot cenas.

KP ir Ekonomikas ministrijas padotības iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību visos tautsaimniecības sektoros sabiedrības interesēs.