Swedbank vadītājs: Tik zemu pieprasījumu pēc kredītiem es neesmu redzējis

"Tik zemu pieprasījumu pēc kredītiem es savā pieredzē uzņēmumu pusē neesmu redzējis," teica Rubenis, minot, ka tas var būt saistīts arī ar piesardzību Covid-19 pandēmijas laikā un uzkrāto naudu, iespējams, atliekot kādus investīciju plānus.

"Lielāki ieguldījumi, kur būtu nepieciešams bankas finansējums, notiek relatīvi nedaudz un mazākā apjomā nekā kaimiņos," teica Rubenis, vienlaikus atzīmējot, ka privātpersonu sektorā situācija ar kreditēšanu esot normāla.

Pēc Rubeņa teiktā, arī Latvijas uzņēmumu veselība jeb spēja aizņemties ir relatīvi zemāka nekā Lietuvā vai Igaunijā.

Viņš sacīja, ka pirms pieciem gadiem Latvijā apmēram 20% jeb ap 20 000 uzņēmumu no tiem, kas iesniedz gada pārskatus, kvalificējas kredītkapacitātei, jo izpilda minimālās prasības - uzņēmumiem ir pozitīvs paškapitāls un arī peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) ir pozitīva un arī peļņa ir vismaz viena eiro apmērā.

"Mēs ļoti gaidījām reinvestētās peļņas nodokli 0% apmērā, jo tam kaut kādā veidā vajadzētu mazināt vēlmi izvairīties no peļņas apiešanas. Ir pagājuši pieci gadi, trīs gadus reinvestētās peļņas nodoklis ir 0%, un rezultāts tam ir tāds, ka uzņēmumu skaits, kas kvalificējas, ir pieaudzis līdz 28 000, kas ir 30% no uzņēmumiem, kuri iesniedz gada pārskatus," apgalvoja Rubenis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvija joprojām atpaliek no Igaunijas, kur šis rādītājs ir tuvāk 60%, un Lietuvas, kur jau vairāk nekā 40% no uzņēmumiem, kuri iesniedz gada pārskatu, kvalificējas.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Igaunijā 96% no uzņēmumiem ir pozitīvais paškapitāls, bet Latvijā šis rādītājs ir 61%, un piecu gadu laikā ir kāpis par pieciem procentpunktiem.

"Vai nu Latvijā uzņēmēji tik labi neprot nodarboties ar biznesu vai arī masveidā izvairās no nodokļiem. Kad sāks maksāt nodokļus, tad uzlabosies finanšu rādītāji, varēs aizņemties un sākt aktīvāk kreditēt," sacīja Rubenis.