Skaistumkopšanas nozare lūdz valdību atļaut strādāt

Viņa informēja, ka asociācija nepiekrīt Veselības ministrijas (VM) minētajam, ka skaistumkopšanas nozarē pakalpojumus varētu atsākt sniegt tikai friziera un manikīra pakalpojumu sniedzēji, jo VM ieskatā tie ir higiēnas pakalpojumi.

Asociācijas pārstāve norādīja, ka patlaban Latvijā skaistumkopšanas nozarē ir nodarbināti tādi skaistumkopšanas speciālisti kā manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, grimētāji, vizuālā tēla stilisti, SPA speciālisti, kā arī darbojas sertificētas ārstniecības personas kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti, masieri un podologi.

"Skaistumkopšanā nav iespējams izdalīt prioritāras un mazāk svarīgas manipulācijas. Kurš būs tas, kurš to uzraudzīs un ar kādām metodēm? Ir svarīgi, lai visi var strādāt pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlīdzīgiem kritērijiem. Ierobežojumiem ir jābūt loģiskiem un pārdomātiem. Kārtējo reizi dalot un sadrumstalojot pakalpojumu klāstu var panākt sabiedrības pretreakciju - pakalpojumu sniegšanu pagrīdē," atzina Reinsone.

Asociācijas ieskatā, lai skaistumkopšanas nozare varētu atsākt apturēto darbību, ir jānosaka ierobežojumi, kurus ievērojot, jebkurš speciālists varētu atsākt savu darbību. Asociācija uzskat, ka kontroles mehānismam ir jābūt Veselības inspekcijas ārstniecības personu reģistram.

Reinsone atzina, ka asociācija patlaban nav saņēmusi uzaicinājumu piedalīties diskusijās ar Ekonomikas ministriju (EM), kurai uzticēts risināt jautājumu par iespējām skaistumkopšanas nozarei atsākt darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos.

"Mēs kā nozares pārstāvji esam darījuši maksimāli visu. Esam sagatavojuši priekšlikumus un ieteikumus drošu pakalpojumu sniegšanai, ko iesniedzām Veselības inspekcijai un VM. Esam argumentējuši VM izstrādātajiem riskiem saistībā ar pakalpojuma sniedzēja izglītību un atbildības līmeni. Netiek ņemta vērā ārstniecības personu profesionālā kvalifikācija un izglītība. Esam sazinājušies ar Latvijas Tiesībsarga biroju. Nepārtraukti pašas sazināmies un meklējam ceļus, lai uzturētu kontaktus ar šim iestādēm, kuras lemj par nozares darba atjaunošanu," klāstīja Reinsone.

Viņa uzsvēra, ka asociācija gaida EM uzaicinājumu piedalīties izstrādāto epidemioloģiski drošas darbības kritēriju apspriešanā, pirms tie tiek iesniegti Ministru kabinetā.

LETA jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzticēts izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Plānots, ka valdība nākamnedēļ izskatīs priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos. Šos ieteikumus sagatavos Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un EM.

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdeva Veselības ministrijai (VM) sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā.

VM iesniedza informāciju, un, balstoties uz VM redzējumu, priekšlikumus izskatīšanai valdībā gatavos Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un EM.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka VM piedāvājums paredz, ka skaistumkopšanas nozare varētu atsākt darbu gadījumā, ja būtiski stabilizētos epidemioloģiskā situācija, proti, saslimstība ar Covid-19 būtu mazāka par 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Patlaban Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju aizvadīto septiņu dienu laikā pieaudzis par 2% un ir 569,1.

Vienlaikus VM pieļauj, ka varētu tikt paredzēti izņēmumi atsevišķu skaistumkopšanas pakalpojumu pieejamības atjaunošanā, nesasniedzot Covid-19 saslimstības rādītāju kritumu zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Ja epidemioloģiskās situācijas stabilizācija to pieļauj, VM atzīst, ka būtu iespējams apsvērt tādu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu kā frizieris, manikīrs un pedikīrs tikai higiēnas nolūkā.

VM norāda, ka minēto pakalpojumu darbības aizlieguma atcelšana ir iespējama pie virknes nosacījumu, piemēram, atļauts darboties tikai tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri par savu darbību ir paziņojuši Veselības inspekcijā, pakalpojuma sniegšanas vietā ir izvietoti informatīvi materiāli, tiek nodrošināta ne mazāk kā 25 kvadrātmetru platība uz vienu apmeklētāju, tiek nodrošināts, ka pakalpojuma sniegšanas laikā vienā telpā atrodas tikai viens pakalpojuma sniedzējs un viens pakalpojuma saņēmējs.

Vienlaikus VM pauž, ka ar esošajiem resursiem nebūs iespējams nodrošināt pietiekami efektīvu sniegto skaistumkopšanas pakalpojumu drošības uzraudzību, tādēļ VM aicina Ekonomikas ministriju (EM) sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari un citām iesaistītajām nozarēm izstrādāt papildus mehānismus nozares efektīvai paškontrolei un kontrolei, tai skaitā paredzot nozares pārstāvju un sabiedrības iesaisti.

Tā kā VM piedāvājums paredz aicinājumu EM izstrādāt priekšlikumus nozares uzraudzībai, patlaban vēl nav zināms, kad EM šādus priekšlikumus varētu izstrādāt un kad jautājums par skaistumkopšanas nozares iespējām atsākt darbību varētu nonākt valdības sēdes dienaskārtībā.