Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publiskotie koriģētie dati.
Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2019.gadā bija 71% no ES vidējā līmeņa. Latvija apsteigusi vien Slovākijas (69%), Ungārijas (67%), Horvātijas (66%) un Bulgārijas (58%) rādītājus.
Lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (76%), Grieķijā (78%), Rumānijā un Polijā (abās valstīs 79%), Slovēnijā (83%), Maltā un Čehijā (abās valstīs 85%), Portugālē (86%), Spānijā (91%) un Lietuvā (92%).
Savukārt lielāks nekā ES vidējais rādītājs AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (135%), Vācijā (122%), Austrijā (118%), Dānijā (116%), Nīderlandē un Beļģijā (abās valstīs 114%), Somijā un Lielbritānijā (abās valstīs 113%), kā arī Francijā un Zviedrijā (abās valstīs 109%).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2019.gadā veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (53%), Horvātijā (65%) un Grieķijā (66%).
Lietuvā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis 84%, bet Igaunijā - 84%.
Savukārt visaugstākais šis rādītājs bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 260% no vidējā līmeņa blokā, kurai seko Īrija (193%), Dānija (130%) un Nīderlande (128%).