Aizvien vairāk izlemj sākt veidot uzkrājumus pensiju 3.līmenī, apgalvo banka

Atbilstoši aptaujas datiem, Latvijā 32% iedzīvotāju pensiju otro līmeni sākuši vērtēt augstāk nekā pirms Covid-19, īpaši tas raksturīgs jaunākiem cilvēkiem vecumā no 23 līdz 34 gadiem (39%), kamēr iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem ir negatīvāk noskaņoti.

Vienlaikus Lietuvā 30%, bet Igaunijā 41% iedzīvotāju ārkārtējā situācijā pensiju otro līmeni vērtē augstāk nekā pirms krīzes.

Būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju attieksmi, ir viņu ienākumu līmenis - aptaujas dati liecina, ka augstāk pensiju otro līmeni vērtē cilvēki ar vidējiem (601-900 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli) vai augstiem (virs 900 eiro) ienākumiem. Latvijā 39% cilvēku ar vidējiem ienākumiem un 34% cilvēku ar augstiem ienākumiem sākuši vairāk novērtēt pensiju otro līmeni, taču Igaunijā arī šie rādītāji ir aptuveni par 10 procentpunktiem augstāki.

"Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir lielākais īpatsvars to cilvēku, kas pēdējo mēnešu laikā nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju trešajā līmenī, turklāt vairums no tiem ir jauni cilvēki," atzīmēja "Luminor" pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Pēc aptaujas datiem, 15% Latvijas, 12% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju ir nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju trešajā līmenī.

Bankas pārstāve arī norādīja, ka atbilstoši aptaujas datiem pēdējo divu mēnešu laikā visvairāk ienākumi samazinājušies iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, proti, ar ienākumiem līdz 600 eiro mēnesī.

"Šī ir sabiedrības grupa, kurā gandrīz trīs ceturtdaļas nesaskata otrā pensiju līmeņa jēgu, lai gan cilvēkiem ar maziem ienākumiem būtu īpaši svarīgi domāt par uzkrājumiem nākotnei, tostarp pensijai," minēja bankas pārstāve.

Aptauja veikta 2020.gada maijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, aptaujājot 1618 respondentus vecumā no 23 līdz 59 gadiem.