Kariņš paziņo, ka nākamgad minimālo algu celt nevajadzētu

Vērtējot koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā konceptuāli iezīmēto atbalstu virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, Kariņš pauda piesardzību, jo viņa vadītais Ministru kabinets nodokļu izmaiņas apņēmies ieviest tikai vienreiz — sākot ar 2021.gadu.

«Patlaban ir pāragri apgalvot, ka lēmums būtu pieņemts. Turklāt, ja šobrīd kaut ko grozīsim, tad rīkosimies kā iepriekšējās valdība — tiks raustīti uzņēmēji, lai gan valdība vēl nebūs panākusi vispārīgu redzējumu par izmaiņām nodokļu sistēmā. Es negribu, ka nodokļu sistēma tiktu raustīta jau 2020.gadā, pilnas izmaiņas jāievieš no 2021.gada,» uzsvēra Kariņš.

Vienlaikus premjers atzina, ka minimālās algas celšana nozīmē arī inflācijas veicināšanu, tāpēc drīzāk būtu jādomā par straujāku neapliekamā minimuma celšanu.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.

Dālderis norādīja, ka attīstības komitejā lēmumus netiek pieņemti, jo lēmumu pieņemšana ir valdības ziņā. Līdz ar to pašlaik šis jautājums ir izrunāts, lai tālāk to apspriestu politiskajos spēkos un septembrī par to spriestu valdībā, arī uzklausot sociālos partnerus.

Pašlaik minimālā alga ir 430 eiro.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā solīja minimālo algu paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada. Tāpat tika solīts ieviest neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteikt 500 eiro mēnesī. Opozīcija kritizējusi JKP par šī solījuma neizpildīšanu.

Arī valdībā pārstāvētā «Attīstībai/Par!» priekšvēlēšanu programmā iekļāva solījumu palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī, gan neminot precīzu termiņu.