EK atgādina, ka pirms 10 gadiem sākās pasaules finanšu krīze, un tās rezultātā Eiropas Savienība (ES) piedzīvoja lielāko lejupslīdi tās sešus gadu desmitus ilgajā vēsturē. Krīze nesākās Eiropā, taču ES iestādēm un dalībvalstīm bija apņēmīgi jārīkojas, lai cīnītos pret tās ietekmi un novērstu nepilnības ekonomiskās un monetārās savienības sākotnējā uzbūvē.
Šobrīd ES ekonomika paplašinās piekto gadu pēc kārtas un bezdarba līmenis ir viszemākais kopš 2008. gada, bankas ir stiprākas, ieguldījumu apjoms pieaug, un publiskās finanses ir labākā stāvoklī, norāda EK, piebilstot, ka tā ir pilna apņēmības izpildīt savu programmu attiecībā uz darbavietām, izaugsmi un sociālo taisnīgumu.
EK Priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzsver, ka pateicoties apņēmīgajai politiskajai reakcijai uz krīzi, ES ekonomika pašlaik stabili atveseļojas un ekonomiskā un monetārā savienība ir spēcīgāka nekā pirms lejupslīdes. «Mums ir jāturpina šis darbs, pabeidzot finanšu savienības izveidi, reformējot mūsu ekonomiku, lai veicinātu konverģenci, iekļautību un noturību, un saglabājot ilgtspējīgas publiskās finanses. Mums būtu tādējādi jācenšas īstenot līdzsvarotu pieeju, riska mazināšanai ejot roku rokā ar riska dalīšanu un saglabājot vienotā tirgus saliedētību,» skaidro Dombrovskis.
Savukārt EK Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī paudis viedokli, ka desmit gadus pēc pasaules krīzes sākuma Eiropas ekonomikas atveseļošanās ir kļuvusi pamatīgāka un plašāka, un nepieciešams izmantot šo pozitīvo impulsu, lai pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienības reformu. «Mēs esam pieredzējuši, ka dalībvalstīs un starp dalībvalstīm rodas lielākas sociālās un ekonomiskās atšķirības. Ir ļoti būtiski, lai mūsu turpmākais darbs veicinātu mūsu ekonomikas reālo un ilgtermiņa konverģenci,» piebilda Moskovisī.
EK atgādina, ka 2007. gada 9.augustā, «BNP Paribas» kļuva par pirmo nozīmīgo banku, kas atzina, ka to ietekmē pakļautība augsta riska hipotekāro kredītu tirgiem ASV, kā rezultātā tai bija jāiesaldē līdzekļi. Turpmākajos gados krīze, kas sākotnēji bija finanšu krīze, izvērtās par banku krīzi un valsts parāda krīzi, jau drīzumā ietekmējot reālo ekonomiku. ES piedzīvoja lielāko lejupslīdi tās vēsturē, kas smagi skāra tās iedzīvotājus, uzņēmumus un dalībvalstu ekonomiku.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri