Narkologs brīdina par braukšanas dzērumā riskiem (+VIDEO)

Pērn Latvijā notika 755 ceļu satiksmes negadījumi, kuros viens no vadītājiem bija alkohola reibumā: dzīvību zaudēja 20 cilvēki. Šogad pirmajos piecos mēnešos šādu negadījumu bijis 237. Kāpēc reibumā tik bieži pieņemts lēmums sēsties pie automašīnas stūres, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas narkologs un rezidents psihoterapijā Mārtiņš Ennītis.

Alkohols traucē lēmumu pieņemšanai

Jebkurš alkohola daudzums ietekmē smadzeņu darbību - tiek izjaukta smadzeņu šūnu neiromediatoru (dopamīns, Glutamāts, GABA u.c. ) vielmaiņa, kas nepieciešama ikdienas smadzeņu darbībai, un ietekmē motivāciju, uztveri, spriestspēju un lēmumu pieņemšanu. Alkohola lietošanas eiforizējošais efekts izmaina uztveri par savām spējām, rada sāncensības garu un kritikas zudumu.

Cits alkohola efekts ir smadzeņu darbības kavēšana. Izmainītā smadzeņu neiromediatoru vielmaiņa samazina spēju koordinēt ķermeņa muskuļus, tai skaitā acs lēcas muskulatūru, samazinot spēju laicīgi saskatīt uz ceļa notiekošo. Reibumā esošajam vadītājam samazinās briesmu novērtēšanas spējas, reakcijas ātrums, un ir arī kavēta un nekoordinēta ķermeņa reakcija uz briesmām.

Mīts, ka pēc viena dzēriena var braukt, ir bīstams. Pat no vienas glāzes rodas eiforija un savu spēju pārvērtēšana. Tas ir bīstams stāvoklis, jo neļauj pamanīt to, kas notiek ar ķermeni.

Manuprāt, bīstamākais no alkohola efektiem ir nekritiskums par savām domāšanas un koordinācijas spējām, reibumā cilvēkam ir ļoti izkropļota uztvere par tām. Citā dienā viņš noteikti apdomātos un saprastu, ka tādā stāvoklī viņš nebija spējīgs vadīt transportlīdzekli.

Miegs ir neatsverams

Reibums nebeidzas līdz ar promiļu izzušanu. Pētījumi rāda, ka nākamajā rītā pēc alkohola lietošanas, pat pie 0 promilēm, novērojama samazināta uzmanība, reakcijas ātrums un spēja kontrolēt transportlīdzekli samazinās, palielinās "joslas šūpošanās" un risks pārkāpt noteikumus.

Pēc alkohola lietošanas neiromediatoru līdzsvars smadzenēs tiek izjaukts. Nomierinošais GABA līmenis samazinās, bet stimulējošais glutamāts kļūst pārāk aktīvs, kas var izraisīt trauksmi, svīšanu, roku trīci, panikas lēkmes un traucētu kustību koordināciju. Samazinās arī dopamīna līmenis, kas negatīvi ietekmē koncentrēšanos un garastāvokli - cilvēks var kļūt bailīgs vai agresīvs. Turklāt alkohols būtiski pasliktina miega kvalitāti, īpaši REM un dziļo miega fāzi, kas nepieciešamas atmiņai, emocionālajai stabilitātei un smadzeņu atjaunošanai. Tāpēc ar astoņu stundu miegu pēc alkohola lietošanas nepietiek.

Lai gan alkohola ietekmes ilgums uz organismu ir individuāls un atkarīgs no vairākiem faktoriem - vielmaiņas īpatnībām, alkohola daudzuma un lietošanas biežuma, pētījumi liecina, ka vidēji kognitīvo funkciju, piemēram, uzmanības, reakcijas laika un atmiņas, kā arī ķermeņa kustību koordinācijas atjaunošanās sākas aptuveni 12 stundas pēc pēdējā alkoholiskā dzēriena lietošanas. Tomēr šī atjaunošanās ir iespējama vien tad, ja šajā laikā ir nodrošināts arī kvalitatīvs miegs. Vēlamais būtu vismaz deviņas stundas un ilgāk. Un tas ir pie nosacījuma, ka asinīs vairs nav alkohola. Savukārt jāņem vērā, ka lēnība, nogurums, aizkaitināmība un "smadzeņu migla", kas parasti ir raksturīga paģirām, var ilgt pat līdz 24 stundām. Ja alkoholu lielās devās lieto vairākas dienas pēc kārtas, pilnīga smadzeņu darbības atjaunošanās var būt tikai pēc 48 stundām. Šogad Līgo svētkos tas nozīmētu - droši pie stūres varētu sēsties tikai trešdienas pēcpusdienā.

Svarīgi atcerēties - nav metodes, kas paātrina alkohola izvadīšanu no organisma, jo alkohola noārdīšanās asinīs notiek ar fermentu palīdzību, un šim procesam ir savs ierobežots un neietekmējams ātrums - vidēji ap 0,15 promilēm stundā, taču tas var atšķirties atkarībā no cilvēka vielmaiņas. Ārējie faktori, piemēram, pirts procedūras, sports, auksta duša vai taukains ēdiens, nemazina alkohola līmeni asinīs. Tie var uzlabot pašsajūtu, bet nepaātrina alkohola izvadīšanu no organisma.

Līdzcilvēku atbildība

Dzērājšoferi apdraud ne tikai sevi. Pēc CDC datiem letālās autoavārijās 62% gadījumu mirst dzērušais vadītājs, 38% pasažieris vai kāds cits ceļa satiksmes dalībnieks. Arī pasažieri ir atbildīgi par to, ja pie stūres sēž iereibis autovadītājs. Pasažieri riskē ar savu dzīvību, kā arī pieļauj citu cilvēku apdraudēšanu.

Kā pārliecināt cilvēku atteikties no braukšanas reibumā? Nav vienas pareizas tehnikas, jo šīs situācijas ir nepatīkamas un emocionālas. Svarīgākais ir būt nelokāmi pārliecinātam par notiekošā bīstamību. Būt stingram ir vislabākais atbalsts. Atņemt atslēgas var būt vienīgais iespējamais risinājums un ielaisties diskusijās ir lieki. Iereibušajam ir izmainīta uztvere un domāšana, tāpēc tieši šādās situācijās apkārtējo atbalsts ir kritiski svarīgs.

Kopsavilkumā vēlos atgādināt, ka arī paģiras ir braukšanai bīstams stāvoklis, un aicinu ar rūpēm izturēties pret sevi un pie stūres nesēsties neizgulējušiem.