Temperatūras svārstības pašas par sevi gan nav kaitīgas. Patiesībā tās var būt pat veselīgas, ja notiek mērenās robežās un ļauj ķermenim trenēt spēju pielāgoties dažādiem apstākļiem. Ideālā variantā temperatūru būtu jāpielāgo diennakts ritma svārstībām un individuālām vajadzībām. Aktīviem cilvēkiem 20°C šķitīs pilnīgi pietiekami vai pat ja par karstu, savukārt salīgākiem gribēsies uzturēt vismaz 24°C. Ģimenes vai darba kolektīva ietvaros ir jāspēj rast kompromisus un jāpieregulē temperatūra tā, lai apmierināti būtu visi.
Nakts laikā gaisa temperatūrai guļamistabā nav jābūt tika augstai kā dienā. Dažādi pētījumi liecina, ka vēsākās telpās ķermenim ir vieglāk atslābināties un arī atjaunināšanās miega laikā noris optimālāk. Līdztekus potenciālajiem veselības ieguvumiem, temperatūras samazināšana arī ļaus ietaupīt uz apkuri. Nevajadzētu gan pārspīlēt un gulēt divos džemperos zem trīs segām. Pārāk zemā temperatūrā muskuļi var sarauties un otrā dienā cietīs gan garastāvoklis, gan darbaspējas.
Ņemot vērā, ka katram no mums ir citādi dzīves apstākļi un vide arī izaicinājumi būs atšķirīgi. Kamēr vieniem būs vajadzīgs sildītājs vai gaisa sausinātājs, citiem daudz noderīgāks būs gaisa mitrinātājs, mobilais kondicionieris vai gaisa attīrītājs. Internetveikalā Gaisa1 – mikroklimata risinājumi mājai un birojam ļaus nodrošināt komfortablu vidi gan ziemas spelgonī un vasaras karstumā, gan pavasara un rudens svārstīgajās temperatūrās.
Kad temperatūras svārstības kļūst bīstamas?
Straujas temperatūras izmaiņas jutīgākiem cilvēkiem var izraisīt diskomfortu, iesnas, saaukstēšanos un citas veselības problēmas. Šī iemesla dēļ arī karstās vasaras dienās, braucot ar auto, nevajadzētu griezt kondicionieri uz pārāk zemu temperatūru. Pretējā gadījumā, izkāpjot no transportlīdzekļa, kontrasts organismam var šķist pārāk liels un var saķert iesnas vai iedzīvoties kakla sāpēs. Mājokļa kontekstā tas nozīmē, ka vajadzētu visā mājā censties uzturēt vienmērīgu vai vismaz ne pārlieku atšķirīgu temperatūru katrā istabā. Ideālā variantā temperatūrai mājoklī vajadzētu būt elastīgai, bet pakāpeniski mainīgai, nevis svārstīties par vairāk nekā 5°C stundas laikā.
Straujas temperatūras maiņas var ietekmēt elpceļu veselību, īpaši cilvēkiem ar astmu, bronhītu vai citām hroniskām slimībām. Auksts gaiss var sašaurināt bronhus, kas apgrūtina elpošanu, savukārt pārāk silta un sausa vide var izraisīt gļotādu sausumu, kas samazina dabisko aizsardzību pret vīrusiem un baktērijām. Ar sausa gaisa radītām problēmām šķiet ir saskāries katrs, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar centralizēto apkuri. Šādās reizēs lieti noderēs visiem labi zināmais gaisa mitrinātājs, kas izpūš telpā nelielus gaisa pilienus vai modernais ultraskaņas gaisa mitrinātājs.
Tiesa, ja telpas dienā tiek intensīvi apsildītas, bet naktī atdziest, var veidoties kondensāts uz logiem un sienām un gaisa mitrinātāja vietā var nākties pirkt mitruma savācēju. Pretējā gadījumā mitrums kondensēsies un intensīvāk sāks vairoties pelējums un putekļu ērcītes. Abi šie mikroorganismi var izraisīt dažādas alerģijas, klepu, aizliktu degunu, veicināt nogurumu un novest arī pie nopietnākām veselības kaitēm.
Labas prakses ieteikumi
Pareiza apkures regulācija ir viens no labākajiem veidiem kā iekštelpās nodrošināt optimālu mikroklimatu (temperatūra, gaisa mitrums). Jācenšas izvairīties no pārkurināšanas dienas laikā, jo pārāk siltas telpas padara temperatūras atšķirības vēl izteiktākas. Tā vietā ieteicams uzturēt komfortablu līmeni, kas nepārsniedz 22°C, un ļaut temperatūrai naktī pakāpeniski pazemināties līdz 18–19°C. Tas ļaus naktī labāk izgulēties, bet dienā strādāt un atpūsties komfortablā temperatūrā.
Svarīga ir arī regulāra telpu vēdināšana. Lai nodrošinātu labu gaisa kvalitāti un novērstu mitruma problēmas, ieteicams vēdināt īsi, bet intensīvi – atverot logus pilnībā uz vismaz piecām minūtēm, nevis atstājot tos ilgstoši pusvirus. Tādējādi iespējams atsvaidzināt gaisu, neļaujot telpām pārāk strauji atdzist, kas varētu izraisīt kondensāta veidošanos.
Lai naktī gulēšana zemākā temperatūrā būtu komfortabla, varat uzvilkt pidžamu un/vai paņemt nedaudz siltāku segu. Ja iepriekš to nekad neesat darījuši, noteikti ir vērts izmēģināt. Kad gaisa temperatūra ārā ir pietiekami augsta būtu lietderīgi arī apsvērt iespēju gulēt pie atvērta loga, nodrošinot pastāvīgu svaiga gaisa pieplūdi.
No profilaktiskiem līdzekļiem katrā mājoklī būtu jāuzstāda higrometrs (gaisa mitruma mērītājs) un termometrs. Šie instrumenti ļaus iegūt labāku priekšstatu par apkārtējo vidi. Tiem, kas to vēl nav izdarījuši būtu ļoti noderīgi uzstādīt arī dūmu detektoru un, ja lietojat gāzes apkuri vai mājās ir malkas krāsns arī tvana gāzes detektoru.