Aptiekas var kļūt par vienīgo medicīniskās palīdzības saņemšanas vietu

Gada laikā Veselības ministrija (VM) ir radījusi visus apstākļus tam, lai tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu. Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem joprojām ir mēnešiem garas. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1.janvāra sagaida ministrijas virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā, brīdina "Latvijas aptieka".

Tikai dažus gadus atpakaļ Latvija, līdzīgi kā visa pasaule, piedzīvoja globālo Covid-19 pandēmiju un skarbi izjuta tās sekas. Tās smagumu lielā mērā uz saviem pleciem iznesa privātās veselības un farmaceitiskās aprūpes nodrošinātāji - medikamentu apgādes uzņēmumi, aptiekas, medicīnas iestādes un laboratorijas.

"Ir pagājuši tikai daži gadi un Latvijas veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēma ir nonākusi smagā krīzē, un arī šajā reizē aptiekām ir jāsakopo visi spēki un resursi, jo īpaši reģionos, lai palīdzētu cilvēkiem, un vienlaikus jādomā, kā pašām izdzīvot, lai nenāktos slēgt aptiekas. Kamēr Veselības ministrs turpina izmantot universālas frāzes, ka drīz viss būs labāk, lētāk un ātrāk, praktiskā realitāte krietni atšķiras no medijos, sarunās un preses konferencēs solītās debesmannas un iedvesmojošiem saukļiem no ārzemju komandējumiem, jo Latvijā valsts nodrošinātās veselības aprūpes sabrukums turpinās," uzsver "Latvijas aptiekas" valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis.

"Latvijas aptieka" vadītāja ieskatā viena no dramatiskākajām ziņām ir Latvijas Slimnīcu biedrības 25.novembrī izplatītā informācija, ka Nacionālais veselības dienests ir brīdinājis ārstniecības iestādes, ka tām netiks nodrošināta samaksa par šogad nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka slimnīcas ierobežos pacientu plūsmu.

"Tāpat arī mēnešiem garās rindas pie speciālistiem ir Latvijas veselības aprūpes problēma jau gadu gadiem. Cilvēks tiešām sevi var saukt par "laimes krekliņā dzimušu", ja pie valsts apmaksāta speciālista vai uz izmeklējumu tiek mēneša laikā. Lielākoties rindā ir jāgaida pusgads, gads un reizēm pat krietni ilgāks laiks. Un šo situāciju nevar glābt vai mēģināt "pietušēt" ar reformām zāļu apgādes sistēmā. Kontekstā ar pēdējo, īpaši nepatīkami ir tas, ka ministrs publiskajā komunikācijā izsaka nepamatotus draudus nozares uzņēmumiem, ja medikamenti aptiekās nebūs pieejami, lai gan ir skaidrs, ka zāļu pieejamību var pasliktināt tieši valdības pieņemtie lēmumi, jo aptiekas un zāļu apgādes uzņēmumi ir darījuši un turpinās darīt visu, kas ir to spēkos, lai cilvēkiem nepieciešamie medikamenti būtu pieejami," uzsver A. Ērglis.

"Jau tagad tajās strādājošie farmaceiti nereti ir spiesti pildīt ārsta funkciju. Viņi konsultē par medikamentu lietošanu, sniedz ieteikumus simptomu mazināšanai, kā arī izmēra asinsspiedienu vai nosaka cukura līmeni asinīs. Īsāk sakot, dara visu, kas vien ir viņu spēkos un nereti pat vairāk, uzklausot, palīdzot un nomierinot klientus. Taču šāda situācija nav ilgtspējīga. Farmaceits ir farmaceits, viņam nav jābūt ģimenes ārstam, kardiologam vai psihoterapeitam. Vēlme kārtējo reizi pārlikt atbildību un krīzes smagumu uz privātajiem veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmas dalībniekiem, tostarp, aptiekām, ir tuvredzīga, un ved mūs visus tikai vēl dziļākā haosā," brīdina A. Ērglis.