Rīgas kanālā savairojušās zilaļģes

Zilaļģu dēļ Rīgā nav ieteicams peldēties Daugavas peldvietās Lucavsalā un Ķīšezera peldvietā pie Cimzes ielas.

Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir dabiski virszemes ūdens iemītnieki, kuru masveida savairošanās risks pieaug, palielinoties gaisa temperatūrai un saglabājoties sausam laikam. Jūtīgākiem cilvēkiem, saskaroties ar zilaļģu izdalītajiem toksīniem, var rasties alerģiskas ādas reakcijas, retāk kuņģa un zarnu trakta, nervu sistēmas vai aknu darbības traucējumi, ja norīts liels ūdens daudzums. Zilaļģu toksīni izdalās ūdenī, aļģēm atmirstot.

Veselības inspekcija (VI) skaidro, ka sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī.

Zilaļģēm savairojoties arvien vairāk, ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, var iegūt zaļu, zilganzaļu vai dzeltenīgu nokrāsu un izskatīties kā plēve ar pavedieniem. Zilaļģu sadalīšanās procesā ūdens iekrāsojas netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā, un iegūst zupai līdzīgu konsistenci ar nepatīkamu smaku. Tieši šajā periodā toksīnu koncentrācija ūdenī ir visaugstākā un pastāv vislielākais risks veselībai.

Peldēties aizliegts, ja peldvietā zilaļģes parādās masveidā un pārklāj peldvietas ūdens teritoriju. Šādā ūdenī nav ieteicams arī makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai.