80% vīriešu dzimumorgānos tika konstatēti svešķermeņi: var izraisīt neauglību

Pēdējā laikā mikroplastmasa, kas sastāv no sīkām plastmasas daļiņām, kuru garums nepārsniedz 5 milimetrus, arvien biežāk tiek atrasta dažādos cilvēka audos. Tas radījis bažas par šo piesārņotāju ietekmi uz mūsu veselību. Jaunākajā pētījumā zinātnieki no Maiami universitātes, Kolorādo universitātes un Helmholca centra Hereonas konstatējuši mikroplastmasas daļiņas cilvēka dzimumlocekļa audos, ziņo "IFLScience".

Mikroplastmasa nonāk organismā no dažādiem avotiem, tostarp plastmasas ražošanas procesā un plastmasas atkritumu sadalīšanās rezultātā. Līdz šim šīs daļiņas ir atrastas vairākās cilvēka ķermeņa daļās, kas zinātniekus mudina rūpīgi izpētīt to izplatību un iespējamās sekas uz veselību. Jaunākajā pētījumā, kas publicēts Starptautiskajā impotences pētījumu žurnālā, tika aplūkoti vīriešu reproduktīvā orgāna audi, lai noskaidrotu, vai tur ir atrodamas mikroplastmasas daļiņas un kādas varētu būt to iespējamās negatīvās sekas uz reproduktīvo veselību.

Pētnieki analizēja dzimumlocekļa audu paraugus no sešiem vīriešiem, kuriem tika veikta operācija erektilās disfunkcijas ārstēšanai, izmantojot lāzera tiešo infrasarkano mikrospektroskopiju. Šī metode ļāva noteikt mikroplastmasas veidus, izmērus un daudzumu paraugos. Rezultāti parādīja, ka mikroplastmasa bija sastopama 80% paraugu, un daļiņu izmēri svārstījās no 20 līdz 500 mikrometriem, dažām daļiņām sasniedzot tikai 2 mikrometrus.

Tika identificēti septiņi dažādi mikroplastmasas veidi, no kuriem visizplatītākais bija polietilēntereftalāts (PET) – 47,8%. PET plaši izmanto apģērbu un pārtikas iepakojumā. Polipropilēns, kas tiek izmantots pārtikas iepakojumā un laboratorijas materiālos, bija otra izplatītākā plastmasa – 34,7%.

Mikroplastmasas klātbūtne šādās neparastās vietās pievieno jaunus pierādījumus par šo piesārņotāju izplatību mūsu ķermenī un vidē. Pētījums, kas publicēts žurnālā "Environmental Science & Technology", atklāja, ka vidusmēra cilvēks katru nedēļu var uzņemt aptuveni 5 gramus plastmasas, kas ir līdzvērtīgs kredītkartes svaram. Šīs kaitīgās vielas var iekļūt organismā, dzerot ūdeni, ēdot pārtiku un pat ieelpojot gaisu.

Zinātnieki vairākkārt ir saistījuši mikroplastmasas iedarbību ar oksidatīvo stresu, iekaisumu un šūnu bojājumiem. Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) 2021. gadā veiktajā pētījumā tika ziņots, ka mikroplastmasa var darboties kā citu kaitīgu ķīmisko vielu nesējs, palielinot bīstamu slimību attīstības risku.

Šis pētījums balstās uz iepriekšējiem atklājumiem, kas norāda, ka mikroplastmasa var būt cilvēku un suņu sēkliniekos un spermas paraugos. Lai gan precīza ietekme uz veselību vēl nav pilnībā skaidra, pastāv bažas par šo daļiņu iespējamo negatīvo ietekmi uz reproduktīvo veselību. Ārsts Randžīts Ramasamijs, pētījuma vadošais autors, uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem, lai izprastu mehānismus, ar kuriem mikroplastmasa var ietekmēt seksuālo veselību un mūsu organismu kopumā.