• Baņuta,
  • Vilija,
  • Vits,
  • Žermēna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Atbalsta virzību uz optimālās ģimenes ārstu prakses modeli

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
VS.LV 14:32, 21.05.2024


Lai nodrošinātu vienota primārās veselības aprūpes pakalpojuma nodrošinājumu valstī, valdība šodien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri ieviest optimālās ģimenes ārstu prakses modeli.



Informatīvajā ziņojumā minēts, ka modelī noteikti vairāki būtiski aspekti, kas nosaka pacientu skaitu un ģimenes ārsta prakses pieejamību, cilvēkkapitāla un telpu nodrošinājumu, prakses aprīkojumu un dažādu prakses atbalsta jautājumu risinājumu. Piemēram, uz vienu ģimenes ārstu varēs būt 1500 reģistrēto pacientu, praksē strādās sertificēts ģimenes ārsts, divi ārsta palīgi vai medicīnas māsas, reģistrators un papildus darbinieks.

Savukārt praksei nepieciešamā atbalsta sarakstā minēta koordinēta un uz pacientu centrēta sadarbība ar primārās veselības aprūpes fizioterapeitu, uztura speciālistu, vecmāti un citiem speciālistiem, psiholoģiskās palīdzības saņemšanas iespējas, kā arī pacientu sarakstu nodrošinājums profilaktisko pasākumu nodrošināšanai, kā arī hronisko pacientu aprūpē.

VM atzīst, ka, lai nodrošinātu optimālās prakses modeļa ieviešanu visā Latvijas teritorijā, ir jāveic virkne labojumu normatīvo aktu prasībās, papildu cilvēkresursu piesaistē, telpu un infrastruktūras uzlabošanas jautājumos un prakses aprīkojuma iegādē. Tāpat ir jāstrādā arī pie veselības aprūpes darbinieku prasmju pilnveidošanas ar nolūku stiprināt primārās veselības aprūpes komandas.

Lai nodrošinātu komandas darba principu, VM ieskatā ir jāpārorientējas no ģimenes ārsta sniegta pakalpojuma apmaksas uz prakses sniegta pakalpojuma apmaksas modeli, stiprinot māsu un ārstu palīgu lomu un pienākumus ģimenes ārstu praksē, kā arī stiprinot ģimenes ārstu prakses ar papildu darbinieku.

VM norāda, ka, lai ģimenes ārstu prakses varētu nodrošināt primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, būtu pieļaujama arī tāda papildu darbinieka piesaiste, kas nav ārstniecības persona, jo ģimenes ārstu praksē ir pienākumi, kuru īstenošanai nav nepieciešama medicīniskā izglītība, bet ko ikdienā parasti veic māsa vai ārsta palīgs. Darbinieka pienākumus būtu, piemēram, pacientu apzvanīšana, pieraksta veidošana, skrīningu vai vakcinācijas izpildes monitorings, dažādu atskaišu sagatavošana valsts institūcijām un citi. VM uzskata, ka tādā veidā ģimenes ārstu praksē strādājošām māsām vai ārsta palīgiem atliktu vairāk laika pacientu aprūpei, hronisko slimojošu pacientu uzraudzībai, ārstnieciskām un diagnostikām manipulācijām, kā arī profilaktiskajam, tostarp pacientu izglītojošam darbam.

Jau no 2024.gada 1.jūnija papildu darbinieka apmaksa paredzēta visām ģimenes ārstu praksēm virs 1800 reģistrētajiem pacientiem, lauku teritorijās strādājošām praksēm virs 1500 reģistrētajiem pacientiem, kā arī praksēm ar reģistrēto pacientu skaitu no 1500 līdz 1800, bet kurās ir nodarbināta tikai viena māsa vai ārsta palīgs. Šī pasākuma nodrošināšanai no 2024.gada 1.jūnija papildu nepieciešamais finansējums sastāda teju četrus miljonus eiro, savukārt 2025.gadā un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 6,8 miljonus eiro.

Savukārt, lai nodrošinātu vienlīdzīgu primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2025.gada plānota atvieglota kritēriju pielāgošana ģimenes ārstu praksēm šāda darbinieka nodrošināšanai, kā arī vērtējama iespēja nodarbināt papildu darbinieku uz nepilnu slodzi. Papildu darbinieks lauku teritorijās strādājošiem ģimenes ārstiem būtu jāpiešķir no 1200 reģistrētiem pacientiem, kā arī praksēm no 1200 līdz 1500 reģistrētajiem pacientiem, kurās strādā tikai viena māsa vai ārsta palīgs.

Saskaņā ar optimālās prakses konceptu papildu darbiniekam būtu jābūt visās ģimenes ārstu praksēs sākot ar 1500 reģistrētajiem pacientiem. Tāpēc 2025.gadā plānots paplašināt maksājuma par papildu darbinieku saņemšanas kritērijus, tostarp iekļaujot optimālā prakses modelī izstrādātos.

Tāpat, lai risinātu trūkstošo ģimenes ārstu problēmu, VM iecerējusi šogad veikt esošās situācijas un turpmāko trīs gadu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju kartējumu. Martā jau sāktas pirmās pārrunas ar pašvaldībām par nepieciešamajām ģimenes ārstu prakšu un otrās prakses pieņemšanas vietu izvietojumu pašvaldību teritorijās, tostarp ņemot vērā plānotos infrastruktūras uzlabojumus. Kartējumu plānots pabeigt 2024.gada nogalē pēc noritējušām sarunām ar visām pašvaldībām.

Lai pilnveidotu ģimenes ārstu prakšu darbības vērtējumu, PREM kā veselības aprūpes kvalitātes indikators, ļautu novērtēt to, cik pacienta orientēta ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ģimenes ārstu praksē, norāda VM. Jau šobrīd slimnīcas rīku izmanto, lai noskaidrotu, pacienta pieredzi, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, ko dēvē par pacienta ziņoto pieredzi. Iegūtie dati var tikt izmantoti, veselības aprūpes pakalpojumu norises novērtēšanai no pacienta skatu punkta - kādā noteiktā praksē, gan salīdzināšanai ar citām praksēm, piemēram reģiona izvērtēšanai, gan arī visas veselības aprūpes sistēmas novērtēšanai.

Anketas ieviešanai 2024.gadā ir nepieciešams veikt anketas validēšanu un anketēšanas rīka izveidi, bet 2025.gadā - anketu pielietojuma pilotēšanu ģimenes ārstu praksēs.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka VM iecerējusi no 2025.gada pieaugošo profilaktisko apskati pārdēvēt par pieaugušo vispārējā veselības stāvokļa novērtējumu, kas ietvertu sevī apskati atbilstoši pacienta anamnēzes datiem, personalizētu fizikālā un instrumentālā izmeklēšanu atbilstoši pacienta sūdzībām un vecumposmam, neatrunājot sīkāk, kura organisma sistēma ģimenes ārstam ir jāapskata. Tiktu nodrošināta klātienes konsultācija pieaugušiem pacientiem vienu reizi trīs gados.

VM norāda, ka pieaugušo profilaktiskās apskates pārskatīšanas mērķis ir lietderīga medicīniskā cilvēkkapitāla izmantošana ģimenes ārsta praksē, kas nodrošinātu lietderīgu un uz pacientu centrētu veselības aprūpes stāvokļa novērtējumu. Plānots, ka Nacionālas veselības dienests sagatavotu ģimenes ārstu praksēm neapzināto pacientu sarakstu ar pacientiem, kas reģistrēti ģimenes ārsta praksē, bet nav saņēmuši primārās veselības aprūpes pakalpojumu pēdējo trīs gadu laikā, līdzīgi, kā 2023.gada nogalē. Ģimenes ārstu prakse sazinātos ar pacientiem, kas ir vecāki par 40 gadiem uzaicinot pacientu primārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai atbilstoši pacienta vajadzībām, piemēram, profilaktisko apskati, skrīninga izmeklējumu, hroniskas slimības diagnostiku vai vakcināciju un citus pakalpojumus.

VM arī padomājusi par atbalsta nodrošināšanu jaunajām ģimenes ārstu praksēm. Tas īpaši attiecas uz jautājumiem, kas skar prakses darba organizāciju, nepieciešamo veidlapu aizpildīšanu un IT sistēmu lietošanu, tostarp talonu ievadīšanu. 2025.gada plānots finansēt mentoringa programmu astoņām jaunajām ģimenes ārstu praksēm, savukārt 2026.gadā un turpmāk jau 16 ģimenes ārstu praksēm. Praksēm būs iespēja saņemt atbalstu no pieredzējuša ģimenes ārsta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jautājumos.

Vienlaikus VM izstrādājusi primārās veselības aprūpes kopprakšu modeli, kas ir līdzīgs primārās veselības aprūpes centru funkcijai Eiropā. Centra koncepts balstās uz to, ka ģimenes ārsts savā praksē reģistrētajiem pacientiem sniedz paplašinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu ar pietiekamu telpu nodrošinājumu, efektīvu veselības cilvēkresursu izmantošanu un papildu cilvēkresursiem kopienas aprūpes nodrošināšanai, tas ir sociālās palīdzības un mājas aprūpes pakalpojumus, veselīga dzīvesveida un izglītības veicinošos pasākumus.

Paredzēts, ka kopprakšu modelis balstītos uz trīs un vairāku ģimenes ārstu sadarbību, ieviešot paplašinātu kopienas aprūpes komandas konceptu. Tas paredz savstarpējas aizvietojamības nodrošināšanu, divu un vairāk veselības aprūpes speciālistu, piemēram, bērnu aprūpes speciālistu, fizioterapeitu, vecmāti, pediatru vai māsu, kas attīstījusi bērnu aprūpes iemaņas, mentālās veselības darbinieku piesaisti.

Tāpat tas paredz noteiktu izmeklējumu un manipulāciju pieejamību, piemēram, ultrasonogrāfijas izmeklējuma veikšanu, vecmātes iesaisti bērnu veselības aprūpē, mājas vizīšu pieejamību atbilstoši indikācijām un citus, kā arī kopienas aprūpē balstītus pasākumus, piemēram, plašāku sadarbību ar sociāliem dienestiem, pašvaldībām, veselīga dzīvesveida konsultācijas un citus pasākumus.

2025.gadā paredzēta kopprakšu organizatoriskās kārtības izstrāde, savukārt 2026.gadā - piecu kopprakšu ieviešana.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Sabiedrība Maksas neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi Latvijā pieaugs par 9%

Pērn mazāk nekā divas trešdaļas pacientu maksāja ārstiem, kuri ieradās viņu mājās.

Veselība Pērn Latvijā veikti 210 klīniskie pētījumi

Latvijā pagājušajā gadā kopumā veikti 210 klīniskie pētījumi, teikts Veselības ministrijas (VM) saskaņošanai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

Veselība Latvijā ar demenci slimo ap 8500 cilvēki

Latvijā ar demenci slimo ap 8500 cilvēki, informēja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC).

Veselība Pērn par kaitējumu veselībai izmaksāti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro

Pagājušajā gadā Ārstniecības riska fonds par kaitējumu veselībai pieņēmis lēmumu izmaksāt atlīdzību kopumā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja Veselības inspekcijā (VI).