• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijā kopš 2019.gada reģistrēti 34 ievesti Denges drudža gadījumi

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
VS.LV 21:33, 11.05.2024


Latvijā kopš 2019.gada reģistrēti kopumā 34 ievesti Denges drudža gadījumi, savukārt inficēšanās Latvijā nav konstatēta, informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).



SPKC dati liecina, ka 2019.gadā bija 11 Denges drudža gadījumi, kad cilvēki inficējās ceļojumos Indijā, kā arī dodoties pa vairākām vietām - Honkongu, Kambodžu un Makao (Ķīnā). Tāpat cilvēki inficējās Maldivu salās, Kenijā, Nigērijā, Kubā un Taizemē.

2020.gadā bija pieci gadījumi, cilvēkiem inficējoties Taizemē, Indonēzijā (Bali), Šrilankā un Martinikā, savukārt 2022. un 2023.gadā bija vienāds inficēšanās gadījumu skaits - septiņi. Abos gados cilvēki inficējās Malaizijā un Indijā. Vēl 2022.gadā cilvēki inficējās Vjetnamā, Nepālā, Tanzānijā un Bangkokā, bet 2023.gadā - Mjanmā, Ēgiptē un Filipīnās.

Šogad konstatēti četri šādi gadījumi, cilvēkiem inficējoties ceļojumos Indonēzijā, Taizemē, Ēģiptē un Ekvadorā.

Visbiežāk saslimušie ir bijuši vecumā no 18 līdz 49 gadiem.

SPKC skaidro, ka Denges drudzis ir vīrusu infekcija, kura ir endēmiska tropu un subtropu klimatiskās joslas valstīs Āfrikā, Amerikā un Āzijā, bet pēdējos gados tiek reģistrēti vietēji inficējušies saslimšanas gadījumi arī Eiropas dienviddaļā. Ik gadus šī infekcija pasaulē skar 50-100 miljonus cilvēku. Ja pirms 1970.gada Denges drudža epidēmijas tika reģistrētas tikai deviņās valstīs, tad tagad šī slimība ir endēmiska vairāk nekā 100 valstīs, infekcijai izplatoties arvien jaunos apgabalos. Eiropā pirmoreiz Denges drudža vietēja transmisija reģistrēta 2010.gadā Francijā un Horvātijā.

Denges drudzi izraisa flavivīrusu dzimtas vīruss, kam ir četri serotipi. Dabā endēmiskajās teritorijās tas cirkulē pērtiķu un lemuru populācijās. Denges vīruss uz cilvēku tiek pārnests ar Aedesģints odu starpniecību.

Denges drudža inkubācijas periods ir piecas līdz astoņas dienas. Šai slimībai ir vieglākā forma, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, muskuļu un locītavu sāpes, un 40 līdz 80% gadījumos infekcija norit asimptomātiski. Savukārt slimības smagākās formas gadījumā - apmēram 5% gadījumu, kas galvenokārt skar bērnus un pusaudžus -, drudzim var pievienoties smaga hemorāģiska caureja. Smagākajai formai raksturīga arī augsta letalitāte.

Tūristiem, kas apmeklē tropu un subtropu apgabalus, vajadzētu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no odu kodumiem. Uzturoties ārpus telpām, SPKC aicina vilkt blūzi ar garām piedurknēm, un garās bikses, vēlams, no biezāka auduma, un lietot odu atbaidītājus - repelentus, precīzi sekojot to instrukcijām un nepārsniedzot lietošanas daudzumu.

Odu atbaidīšanai efektīvi iedarbojas repelenti, kas satur vielu "DEET" (N, N-dietil-m-toluamīdu). SPKC aicina ņemt vērā, ka repelenta aktīvajai vielai jābūt ne zemākā koncentrācijā kā 10%, lai tā iedarbība ilgtu vairāk kā vienu līdz divas stundas. Pirms repelenta lietošanas ar ārstu būtu jākonsultējas grūtniecēm un bērniem līdz 12 gadu vecumam. Jaundzimušajiem repelentus nerekomendē, to vietā jāizmanto insektu tīkli un aizsargājošs apģērbs.

SPKC skaidro, ka repelentu aktīvajai vielai tikai jāatbaida posmkājus. Repelenti ir kairinoši, tādēļ ar tiem nevajag apstrādāt seju, acis vai muti, jutīgu vai bojātu ādu, kā arī apģērbtās ķermeņa daļas. Jāizvairās no repelentu iekļūšanas acīs un uz mutes gļotādām, šī iemesla dēļ nevajadzētu ar to apstrādāt rokas bērniem.

Pēc repelenta lietošanas vienmēr jānomazgā rokas. Savukārt repelentu apstrādi vēlams atkārtot ik pēc trīs līdz četrām stundām, īpaši karstā un mitrā klimatā. Repelenta darbības ilgums ir garāks, kad ar to apstrādātas drēbes. Repelenti, kuru sastāvam pievienots permetrīns vai citi insekticīdi (posmkāju iznīcināšanas līdzekļi), domāti tikai apģērbam, skaidro SPKC.

SPKC iesaka izmantot arī citus aizsardzības līdzekļus - moskītu tīklus vai aizsegus logiem un durvīm, pretodu spirāles vai citus aromātiskus odu atbaidīšanas līdzekļus, kas aizkavē to ielidošanu un uzturēšanos telpās, tostarp teltīs.

SPKC arī aicina izvairīties no uzturēšanās ārpus telpām rītausmas un krēslas stundās vakaros, kad odu daudzums ir vislielākais.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Aptauja: Ceturtā daļa iedzīvotāju preventīvi nerūpējas par savu veselību

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs par savu veselību ikdienā drīzāk nerūpējas vai nerūpējas vispār, savukārt vairāk nekā puse jeb 56% tai pievērš zināmu uzmanību, tomēr dara to neregulāri, liecina jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati.

Veselība Latvijas vīrieši sāk slimot 20 gadus agrāk nekā Zviedrijā vai Maltā (+VIDEO)

"Regulāras un preventīvas rūpes par savu labsajūtu ilgtermiņā ir ekonomiski izdevīgas", - pauž eksperti.

Veselība Zīdaiņiem Latvijā medicīna ir bez maksas: kas jāzina vecākiem (+VIDEO)

Izrakstīšanas brīdis no Dzemdību nodaļas ir satraukumu pilns, ko darīt tālāk?

Veselība «Tuberkuloze joprojām ir viena no nāvējošākajām infekcijas slimībām»‎ (+VIDEO)

Austrumu slimnīca Rīgā ir uzkrājusi lielu pieredzi infekcijas apkarošanā.

Lasiet arī