Apmēram trešā daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri izjūt sāpes (+VIDEO)

Fiziskas sāpes ķermenī vai citas veselības problēmas būtiski pasliktina mūsu dzīves kvalitāti un negatīvi ietekmē ikdienas gaitas. Latvijas jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa valsts iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir izjutuši muguras vai spranda sāpes (36%), piedzīvojuši locītavu sāpes (31%) vai cīnījušies ar asinsspiediena problēmām (29%). Turklāt veselības problēmas bieži piemeklējušas arī gados jaunus iedzīvotājus.

Muguras vai spranda sāpes pēdējā gada laikā ir piemeklējušas pusi iedzīvotāju (49%) virs 55 gadu vecuma, 36% aptaujāto no 35 līdz 54 gadu vecumam un katru ceturto (24%) no 25 līdz 34 gadu vecumam. Arī locītavu sāpēm ir tendence palielināties līdz ar gadiem, un būtiskākie kāpumi vērojami 35 un 55 gadu vecumā, tomēr arī jaunākā paaudze pietiekami bieži saskarās ar locītavu sāpēm - 11% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem un 12% iedzīvotāju vecumā no 25-34 gadiem.

Viens no galvenajiem veselības problēmu cēloņiem - stress

Kā norāda gastroenteroloģe, Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja Vita Skuja, viens no galvenajiem muguras sāpju cēloņiem ir ne tikai fiziskas mugurkaula problēmas, bet arī stress.

"Mūsdienās dzīve ir ļoti dinamiska un pārpilna ar dažādiem kairinājumiem, kas izraisa stresu. Visticamāk, lielai daļai iedzīvotāju muguras problēmas ir saistītas tieši ar dažādiem uztraukumiem gan darba, gan personīgajā dzīvē. Izjūtot stresu, muguras muskuļi savelkas, kā rezultātā sāp nevis mugura, bet rodas tā saucamās muskuļu-skeleta sāpes. Ja pa dienu esam bijuši ļoti satraukti, muguras un spranda muskuļi ir bijuši sasprindzināti un neesam atraduši veidu, kā stresu samazināt, muskuļos uzkrātā spriedze var izraisīt ļoti nepatīkamas un ilgstošas sāpes. Šādā gadījumā jāmeklē fizioterapeita vai masiera palīdzība, kā arī jāpārskata savs dzīvesveids," sāpju cēloņus skaidro Vita Skuja.

"Ikkatram būtu nepieciešams atrast veselīgu veidu, kā atslābināties. Tas var būt sports, pastaigas brīvā dabā, rotaļas ar bērniem vai mājdzīvniekiem, kāds hobijs. Tam noteikti nevajadzētu būt alkoholam vai smēķēšanai, kā arī sociālajiem medijiem pirms gulētiešanas, jo tie neatslābina, bet gan rada vēl lielāku trauksmi," atgādina speciāliste.

Locītavu sāpes kā citu slimību sekas

Aptaujas dati liecina, ka locītavu sāpes vienlīdz bieži piemeklē gan vīriešus, gan sievietes. Problēmas ar locītavām ne vienmēr izpaužas kā sāpes, iespējams novērot arī, piemēram, pietūkumu vai stīvumu. Vecākiem cilvēkiem sāpes bieži vien izraisa locītavu nodilums, tāpat iemesls var būt ilgstošs iekaisums vai kāda trauma. Tomēr ne vienmēr sāpes ir saistītas ar pašām locītavām - to cēloņi var būt meklējami arī citur. Nereti locītavu sāpes izraisa arī vielmaiņas problēmas, anēmija, aknu slimības un citi faktori.

"Lai mūsu locītavas labi funkcionētu, ir svarīgi pārbaudīt, vai uzņemam pietiekami daudz dažādu mikroelementu. Locītavām ir nepieciešams kalcijs, magnijs, kolagēns, omega-3 taukskābes un glikozamīns. Tāpat ir svarīgi ieturēt pilnvērtīgas un veselīgas maltītes, kā arī sabalansēt fizisko aktivitāšu un atpūtas laiku," stāsta Vita Skuja.

Jāuzmana savs asinsspiediens

29% aptaujāto pēdējā gada laikā sagādājis raizes arī paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens. Kā zināms, paaugstināts asinsspiediens var izraisīt dažādas smagas sirds un asinsvadu saslimšanas, tajā skaitā insultu un infarktu. Savukārt pazemināts asinsspiediens - nogurumu, reiboņus un grūtības koncentrēties.

Saskaņā ar aptaujas datiem sūdzības par paaugstinātu vai pazeminātu asinsspiedienu pakāpeniski pieaug līdz ar vecumu - ja vecuma grupā no 18 līdz 25 par to sūdzējušies vien 8% aptaujāto, tad virs 65 gadiem jau vairāk nekā puse jeb 52%. Dati liecina, ka asinsspiediena problēmas biežāk skar sievietes (34%) nekā vīriešus (23%).

"Tieši asinsrites un asinsvadu problēmas ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, tāpēc asinsspiediena pieskatīšana jau jaunībā var paglābt no smagām slimībām nākotnē. Paaugstinātu asinsspiedienu parasti izraisa dažādu faktoru kopums, piemēram, neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, stress, smēķēšana un iedzimtība. Savukārt pazeminātu asinsspiedienu var noteikt ģenētika, kā arī veicināt nepietiekamas fiziskās aktivitātes vai ēšanas traucējumi. Tāpēc ikvienam no mums regulāri jāpieskata savs asinsspiediens un jāizvērtē dzīvesveids," skaidro Vita Skuja.