Paplašinās valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu

Patlaban cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām pēc ķīmijterapijas saņemšanas var būt samazināta auglība. Ķīmijterapijas medikamenti iedarbojas uz spermatozoīdiem un olšūnām, tāpēc to attīstība, nobriešana un pilnvērtīga darbība vēlāk var būt traucēta. Tādēļ paredzēts, ka Latvijā no 2024.gada onkoloģijas pacientiem - gan pieaugušajiem, gan bērniem - būs iespēja saglabāt savu reproduktīvo materiālu pirms ķīmijterapijas uzsākšanas.

Šobrīd plānots apmaksāt pakalpojumu pirms ķīmijterapijas uzsākšanas, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs. Dzimumšūnu uzglabāšana šobrīd tiek paredzēta ne ilgāk par 10 gadiem no sasaldēšanas brīža.

Tāpat VM iecerējusi iekļaut zobārstniecības pakalpojumus un brilles (gan lēcas, gan ietvars) valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā pacientiem, kuri saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē. VM skaidro, ka pacientiem ar hroniskiem psihiskās veselības traucējumiem ilgstoši uzturoties psihiatriskā profila ārstniecības iestādēs ir ierobežota pieejamība zobārstniecības pakalpojumiem. Rezultātā mutes dobuma veselības problēmu dēļ tiek traucēta cilvēka pamatvajadzību nodrošināšana - pārtikas uzņemšana. Savukārt bez redzes koriģējošiem līdzekļiem ir traucēta pacientu spēja veikt ikdienas aktivitātes un samazināta līdzestība ārstēšanas procesā.

No nākamā gada plānots arī paplašināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu ar mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, kā arī veicināt savlaicīgu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām.

VM norāda, ka grūtnieces veselības aprūpe ir prioritāra, tomēr praksē nereti ir situācijas, kad grūtnieces ar hroniskām saslimšanām savlaicīgi nesaņem speciālista konsultāciju vai izmeklējumu. Tādēļ paredzēts iekļaut grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām to pacientu lokā, kam sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi nodrošināmi 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai.

Minētais attieksies uz pacientēm, kurām pēkšņa slimība vai hroniskas slimības paasināšanās var apdraudēt personas veselību vai grūtniecības norisi, un sniegtie pakalpojumi ārstniecības iestādēm tiks apmaksāti virs kvotas. Tādējādi grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām ar konkrētām slimības diagnozēm konkrētās situācijās varēs saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus ātrāk kā līdz šim, turklāt ārstniecības iestādes būs motivētas šo pacienšu aprūpē.

Plānots arī nodrošināt ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu no 2024.gada 1.janvāra. Attiecīgi vidējā darba samaksa mēnesī ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būs 2304 eiro apmērā, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 1388 eiro apmērā, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 925 eiro apmērā.

Tāpat VM iecerējusi līdz 2024.gada beigām turpināt nodrošināt valsts apmaksāto medicīnisko transportēšanu, lai Ukrainas iedzīvotājiem sniegtu Krievijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus stacionārajās ārstniecības iestādēs. Ministrija uzsver, ka karadarbība Ukrainā joprojām turpinās un tajā ievainoto skaits ik dienas pieaug, tādēļ uzsāktos pasākumus nepieciešams turpināt arī nākamgad. Minētie pasākumi tika ieviesti 2022.gadā, un līdz šim medicīniskā transportēšana no Ukrainas ārstniecības iestādes uz stacionāro ārstniecības iestādi Latvijā veikta vairāk kā 100 personām, nodrošinot iespēju karadarbībā cietušajiem saņemt nepieciešamo ārstēšanu, tai skaitā medicīnisko rehabilitāciju, Latvijas stacionāros.

Papildus līdz nākamā gada beigām plānots turpināt nodrošināt laboratorisko izmeklējumu veikšanu Covid-19 noteikšanai atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam. VM skaidro, ka šī pasākuma īstenošana saistīta ar epidemioloģiskās drošības apsvērumiem.

Plānots arī uzlabot valsts apmaksātu insulīna sūkņu pieejamību cukura diabēta pacientiem līdz 24 gadu vecumam. Proti, paredzēts, ka Nacionālais veselības dienests atbilstoši VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" rēķiniem apmaksās vienreiz lietojamo insulīna sūkņu piederumus esošiem pacientiem, insulīna sūkņus jauniem pacientiem, vienreiz lietojamos insulīna sūkņu piederumus jauniem pacientiem un jaunu insulīna sūkņu iegādi bojāto insulīna sūkņu nomaiņai personām līdz 24 gadu vecumam.

VM skaidro, ka precīza diabēta kompensācija, ko var panākt ar insulīna sūkni, nodrošina būtiskus uzlabojumus pacienta dzīves kvalitātē un arī ikdienas aktivitātēs. Šāds, precīzi kompensēts pacients ir daudz spējīgāks iekļauties gan augstākās izglītības apguvē, gan potenciāli - darba tirgū.