Aptiekām draud bankrots un slēgšana

Veselības ministrijas jaunajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību paustās idejas panāks vismaz 150 reģionālo aptieku bankrotu tuvākajā laikā, pēc iepazīšanās ar Veselības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību lēš Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija (LFAA).

LFAA noraida ministrijas steigā virzīto Informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, jo tas nepilda tā pamatmērķi - padarīt iedzīvotājiem medikamentus pieejamus.

"Aptieku skaita samazināšanos visvairāk izjutīs iedzīvotāji reģionos. Pašlaik Latvija ir ekskluzīvā situācijā - farmaceitisko aprūpi mūsu valstī nodrošina gan lielie un mazie aptieku uzņēmumi, gan individuālās aptiekas, bet pieņemot šo nepārdomāto lēmumu, šāda situācija vairs nebūs iespējama, un varam pazaudēt farmaceitisko aprūpi pavisam, iedzīvotājiem laikā nesaņemot zāles, jo aptiekas vairs neatradīsies viņiem tuvumā," uzsver LFAA izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Asociācijas ieskatā Latvijā vēl aizvien trūkst aptverošas farmācijas politikas, kas paredz secīgas darbības un pārskatāmā nākotnē sasniedzamus nozares mērķus. Ziņojums nesatur ne nozares pozitīvu virzību uz farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu attīstību, ne konkrētus piedāvājumus farmaceita lomas primārajā veselības aprūpē stiprināšanai, kas ir akūti nepieciešami ne tikai farmācijā, bet arī veselības aprūpē Latvijā.

Pret Veselības ministrijas plāniem iebilst arī cita nozaru asociācija - Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.

Ziņojumā Veselības ministrija kārtējo reizi atliek problēmas risināšanu uz nenoteiktu laiku, neminot konkrētu samazinātās PVN likmes apmēru, kā arī netiek minēti konkrēti termiņi, kad samazināto PVN likmi ir plānots ieviest. Tas rada pamatotas aizdomas, ka līdzīgi kā visus iepriekšējos gadus, PVN likmes samazināšana tā arī netiks īstenota.

Dzenoties pēc cenu samazinājuma Veselības ministrija ir aizmirsusi par šādas rīcības ekonomisko pamatojumu un iespējamām sekām. Zāļu piecenojumu apmēri nav mainīti kopš 2005.gada, bet ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir ievērojami pieauguši. Laikā, kad tika veidots piecenojumu modelis vidējā alga valstī nepārsniedza ~580EUR, bet šobrīd vidējais atalgojums jau pārsniedz ~1550 EUR. Laika gaitā ir ievērojami pieaugušas arī energoresursu izmaksas, komunālo pakalpojumu, transporta, īres un citas izmaksas. Sākot no 2021.gada esam piedzīvojuši straujāko izmaksu pieaugumu, līdzīgi kā tas ir arī citās nozarēs, kad izdevumi ļoti strauji pieauga līdz pat 40%, zāļu apgādes uzņēmumiem cenu regulēšanas mehānisms neļauj izmaksas iekļaut preču un pakalpojumu cenās. Šī iemesla dēļ inflācija farmācijas nozarē ir saglabājusies mērena ~6% apmērā, kamēr citās nozarēs cenu pieaugums sasniedz pat 40%. Tas nozīmē, ka energoresursu un citu izmaksu straujais pieaugums ir ticis kompensēts uz nozares rēķina.

Šādos apstākļos nacionālajiem zāļu apgādes uzņēmumiem būs jāveic atbilstoši taupības pasākumi, jāsamazina piegāžu reizes, jāoptimizē darba vietas un jāsamazina darbinieku skaits, kā arī jāpārskata sortiments. No vienas puses Veselības ministrija vēlas nodrošināt zāļu finansiālo un fizisko pieejamību, bet no otras puses tiek darīts viss iespējamais, lai zāļu sortiments sašaurinātos, krājumi būtu pieejami daudz īsākā termiņā, bet zāļu pasūtījumu apstrādes un piegādes termiņi būtu garāki. Viss iepriekš minētais norāda uz to, ka Veselības ministrijai nav ilgtermiņa redzējuma par nozares attīstību. Pirms jebkādu reformu īstenošanas būtu nepieciešams izstrādāt farmācijas nozares attīstības plānu (politiku), lai nozarei būtu skaidri valsts mērķi attiecībā uz farmācijas nozari, attīstības virzieni un sasniedzamie rezultāti.