Slimnīcu biedrība atkārtoti pārrunās ar Meņģelsoni diagnožu modeļa pārskatīšanu

Veselība
LETA 02:03, 06.02.2023 0

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un slimnīcu vadītāji šodien atkārtoti tiksies ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, lai pārrunātu diagnožu modeļa pārskatīšanu un citas veselības aprūpes problēmas.



Iepriekš LSB priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs skaidroja, ka diagnožu modeļa pārskatīšana nepieciešama, lai pacienti atbilstoši savai diagnozei varētu saņemt pēc iespējas labāku ārstēšanu, medikamentus un ēdināšanu.

Viņš norādīja, ka patlaban slimnīcām 2023.gadā piešķirtais finansējums ir vismaz trīs reizes zemāks nekā nepieciešams, lai veselības aprūpes sistēma varētu pilnvērtīgi funkcionēt, kā tas noteikts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs. Tajās minēts, ka nepieciešamais finansējums, lai Latvijā būtu līmeņu slimnīcas un līmeņu veselības aprūpe, sastāda 305 miljonus eiro, taču valdība šobrīd tam atvēlējusi vien 85,8 miljonus eiro.

"Tas nozīmē, ka divas trešdaļas vai trīs ceturtdaļas mums nav nosegtas, un ir jāmeklē iespējas, kā to visu finansēt. Iespēju nav daudz. Viens ir palielināt pacientu gaidīšanas rindu vai atlikšanas rindu, kas attiecas uz pacientiem, kuriem var atteikt palīdzību. Neatliekamā palīdzība gan ir jāsniedz pilnā apmērā, tā ir galvenā valsts prioritāte, bet pārējais ir pēc atlikuma principa," sacīja Kalējs.

Viņš atzina, ka, iespējams, rezultātā var palielināties pacientu gaidīšanas rindas, atliktie pasākumi vai operācijas, kā arī, iespējams, būs jādomā par papildu finansējumu, kas varētu nākt no pacienta, pašvaldībām vai apdrošināšanas kompānijām. Proti, nepieciešams risināt pacientu līdzmaksājumu jautājumu, vai arī izslēgt no valsts apmaksāto pakalpojumu groza atsevišķus pakalpojumus, tādējādi vismaz nodrošinot iespēju pacientiem tikt pie tik nepieciešamā pakalpojuma par saviem līdzekļiem.

Plānots, ka tikšanās laikā sākotnēji tiks risināti jautājumi saistībā ar diagnožu modeli, pārskatot to un mēģinot rast risinājumu, kas ir saprotams gan slimnīcām, gan ministrijām. Kalējs skaidroja, ka modelis ir veselības aprūpes pakalpojumu klasifikācijas metode, kas vienlaicīgi saista pacienta diagnozi, veikto darba apjomu un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. Tas gan rada problēmas, jo bieži vien ne slimnīcu vadītāji, ne arī ministre nezina, kas slēpjas zem skaitļiem.

Vienlaikus Kalējs uzsvēra, ka modeļa pārskatīšanai ir liela ietekme arī uz pacientiem. Piemēram, šobrīd diagnožu modelis paredz, ka viena pacienta gultai dienā tiek atvēlēti 1,38 eiro medikamentiem. Viņa vērtējumā, tā ir neadekvāta summa, jo "ko aptiekā par tādu var nopirkt?"

"Tajā iekšā vēl ir ēdināšana, ko valsts faktiski nesedz pat pusi no faktiskajām izmaksām. Tas viss ir vērsts uz pacienta interesēm, lai viņš par šī modeļa vienu diagnozi savā ārstēšanās ciklā saņemtu pēc iespējas labāku ārstēšanu, medikamentus, ēdināšanu un citus pakalpojumus. Piemēram, mēs zinām, ka energoresursu sadārdzinājums, inflācija, medikamenti, kas palikuši piecreiz dārgāki kopš budžeta sastādīšanas, - nav iekļauti šajā modelī. Tāpēc mēs ar to sāksim, jo jāatrod risinājums līdz aprīļa sākumam, kamēr 1.aprīlī nav stājies spēkā valsts pieņemtais budžets," informēja Kalējs.

Kā ziņots, līdz ar finansējuma samazinājumu slimnīcām un inflāciju, slimnīcu vadītāji aicina ārstniecības iestādēm piešķirt lielākus līdzekļus valsts budžetā vai pārskatīt finansējuma kārtību, paredzot slimnīcām iespēju šo naudu ieturēt no pacientiem.

Slimnīcas sola, ka pretējā gadījumā apkalpoto pacientu skaits un pakalpojumu pieejamība samazināsies un pieaugs maksas medicīnas apjoms.

Slimnīcu pārstāvji brīdina - kāpjot izmaksām, pakalpojums vai nu kļūstot nepieejams, vai kādam izmaksu pieaugums ir jākompensē. Ja valsts nespēj rast budžetā līdzekļus, tad slimnīcas aicina Veselības ministrijas vadību operatīvi risināt pacientu līdzmaksājumu jautājumu, vai arī izslēgt no valsts apmaksāto pakalpojumu groza atsevišķus pakalpojumus, piedāvā Slimnīcu biedrība. Tādā veidā vismaz tikšot nodrošināta iespēja pacientiem tikt pie tik nepieciešamā pakalpojuma par saviem līdzekļiem. Ja arī tas netiks pārskatīts, tad prognozes būs pacientiem nelabvēlīgas un veselības aprūpē pieaugs maksas medicīnas apjoms un rindas, biedē biedrība.

Tāpat slimnīcu vadītāji norāda, - ja nekādi konstruktīvi risinājumi netiks rasti, tad slimnīcas būšot spiestas ierobežot piedāvāto pakalpojumu klāstu un rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem kļūs vēl garākas. Vienlaikus slimnīcu vadītāji uzsver, ka ir gatavi sadarbībai un slimnīcu personāls var nodrošināt pakalpojumus, ja finansējums tiks palielināts vai tiks atrasti alternatīvi finansējuma avoti.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Kā regulāra mutes higiēna ietekmē zobu veselību

Mutes higiēna ir svarīga ne tikai zobu izskatam, bet arī to veselībai un kopējai labklājībai. Regulāra un rūpīga zobu kopšana palīdz novērst dažādas problēmas, piemēram, zobu bojāšanos, smaganu slimības un sliktu elpu. Turklāt mutes veselība ir tieši saistīta ar vispārējo veselību, jo nepietiekama zobu kopšana var izraisīt nopietnas infekcijas un ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu.

Veselība Mazāk nekā piektā daļa Latvijas ģimeņu rūpējas par savu veselību (+VIDEO)

Jau grūtniecības laikā ieliktie pamati ietekmē bērna imunitāti, fizisko un garīgo attīstību, samazinot risku nopietnām problēmām nākotnē.

Veselība Vai ķirurgija palīdz diabēta gadījumā: ekspertu atzinumi (+VIDEO)

Farmaceits ir pieejamākais veselības speciālists, un bieži vien pirmais redz "sarkanos karogus".

Veselība Ko un kā ēst Latvijā ziemā: speciālistu padomi (+VIDEO)

Imūnsistēmai noderīgs būs C vitamīns, kas ir viens no populārākajiem un pētītākajiem vitamīniem.

Lasiet arī

Veselība Aicina antibiotikas lietot piesardzīgi

Šonedēļ, Pasaules Antibiotiku nedēļas laikā, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus antibiotikas lietot tikai pēc ārsta norādījumiem un ievērot pareizu lietošanas kārtību, lai novērstu antimikrobiālās rezistences attīstību un saglabātu šo zāļu efektivitāti nākotnē.

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.