• Aīda,
  • Ida,
  • Vida
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Zāļu trūkums - lavīnveida norises nozarē; aicina atbalstīt Latvijas ražotājus

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
VS.LV 09:21, 24.01.2023

Medikamentu trūkums, kas šobrīd jūtams visā Eiropā, vairāk saistīts ar lavīnveida efektu, kāds ir traucējumiem dažādu komponentu piegāžu ķēdēs, nevis farmācijas uzņēmumu nespēju apmierināt pieprasījumu pēc zālēm, atzina Latvijas farmācijas firmas SIA “Lotos Pharma” vadītājs Kaspars Ivanovs.



Trūkst iepakojuma materiālu, palīgvielu, aktīvo vielu jeb izejvielu

“Eiropas Savienībā aizņemtas 95% medikamentu ražošanas jaudu, bet tas vairāk saistīts ar dažādu komponentu piegādēm no sadarbības partneriem, kurus vairāk ietekmē cenu kāpums dažādos ekonomikas sektoros. Jāsaprot, ka farmācijas uzņēmumam, lai līdz patērētājam nogādātu katru produktu, vajadzīgas visdažādākās palīgsastāvdaļas: alumīnija folijas loksnes blisteriem, stikla pudelītes, palīgvielas un citi produkti, daudzus no kuriem skar straujais cenu pieaugums,” skaidroja Ivanovs.

Pēc Ivanova vārdiem, daļa izejvielu ražotāju jau 2023. gada sākumā pārdevuši savu produkciju visā gadam ieplānotajā apjomā. “Lai arī farmācijas nozare cenšas pārkārtoties, šīm pārmaiņām būs vajadzīgi vismaz seši mēneši vai pat gads,” lēš K. Ivanovs, piebilstot, ka uzņēmumi jau sākuši aktīvi meklēt dažādus variantus, tostarp labprātāk iegādājas nepieciešamos produktus nevis no ražotājiem, kas piedāvā lētākas cenas, bet no tiem, kas atrodas ģeogrāfiski tuvāk. Tāpat tiek papildināti uzkrājumi noliktavās.

Vai atgriežas aptiekās gatavotas zāles?

Medikamentu deficīta apstākļos varētu atkal pieaugt pieprasījums pēc aptiekās gatavotām zāļu suspensijām un citiem uz vietas gatavotiem ārstniecības līdzekļiem. “Piemēram, ja aptiekā nav iegādājams gatavas, bērniem piemērotas zāles pret augstu temperatūru, tās varētu aizstāt ar suspensiju, kas gatavota, aprēķinot aktīvās vielas daudzumu konkrētai ķermeņa masai, kā tas tika darīts agrāk,” situāciju raksturo K. Ivanovs.

Tāpat daudzos gadījumos viena ražotāja medikamentus var aizstāt ar analogām cita ražotāja zālēm.

“Jāmēģina panākt, lai cilvēki biežāk dotu priekšroku Latvijā ražotiem medikamentiem. Nav tā, ka vietējie ražotāji nespētu apmierināt pieprasījumu – šobrīd 80% līdz 9 0% vietējā ražojuma medikamentu atkarībā no segmenta tiek eksportēti, bet šo proporciju vajadzētu mainīt gan deficīta mazināšanai, gan vietējās ekonomikas stiprināšanai.”

Kāpēc labāk – Latvijā ražoti medikamenti

“Cilvēkiem jāsaprot, ka, iegādājoties Latvijā ražotas zāles, mūsu valstī paliek četras reizes vairāk finanšu, nekā tad, ja pērkam importa ražojumus. Pārtikas rūpniecības nozarē vietējās produkcijas izvēle jau kļuvusi par stabilu paradumu, to pašu vajadzētu panākt arī farmācijā,” attīstības jomas iezīmē Ivanovs, piebilstot, ka Latvijas farmācijas uzņēmumi ir gatavi attīstības lēcienam, pateicoties jaunām, modernām iekārtām, kas daudzos parametros pārspēj ārvalstu ražotāju izmantotās.

Latvijas farmācijas attīstībai būtu jākļūst par ražotāju, ārstu un aptiekāru kopēju mērķi. Ņemot vērā, ka vairākums ražotāju atrodas Rīgā vai tuvu Rīgai, iespējams nodrošināt lielu piegādes apjomu īsā laikā. Paplašinoties vietējam patēriņam, uzņēmumi varēs arī ieguldīt vairāk naudas Latvijas ekonomikā, radīt jaunas darba vietas dažādās ar ražošanu un izplatīšanu saistītās jomās.
Risinājumus meklē valstu un ES līmenī

Attīstīt Eiropas un nacionāla līmeņa farmāciju 2023. gada sākumā aicinājusi arī Eiropas Komisija, atzīstot, ka piekļuve paracetamolam, kā arī antibiotikām un citiem medikamentiem eiropiešiem kļūst aizvien grūtāka, jo blokā vērojams nopietns zāļu trūkums.

Itālija vien nespēj apmierināt pašreizējo pieprasījumu pēc 3000 medikamentu, savukārt vairākās citās valstīs, piemēram, Bulgārijā, Grieķijā un Slovēnijā, aptiekās trūkst simtiem zāļu, ziņo tīkls EURACTIV. Par zāļu trūkumu liecina arī Latvijas Zāļu reģistra dati – trūkst, piemēram, noteiktu plaši lietotu antibiotiku un temperatūru pazeminošu līdzekļu. Zāļu valsts aģentūra informējusi, ka ir brīži, kad pieprasījums pārsniedz piegāžu apjomu.

Citi iemesli varētu būt ražošanas problēmas, kas izraisa ražošanas aizkavēšanos vai pārtraukumus, izejvielu trūkums, izplatīšanas problēmas, darba traucējumi un dabas katastrofas, norādījusi Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), kas nesen pārņēma zāļu trūkuma uzraudzības pilnvaras.

"Pēdējā laikā trūkumu ir saasinājuši ģeopolitiski notikumi vai tendences, piemēram, karš Ukrainā, enerģētikas krīze, augsti inflācijas rādītāji, kā arī nesenais COVID-19 gadījumu skaita pieaugums Ķīnā," sacīja EMA pārstāvis.

EK aicina valstis izmantot pieejamo regulatīvo elastību, piemēram, lai atļautu izņēmuma kārtā piegādāt atsevišķas zāles, kas var nebūt atļautas vienā dalībvalstī, bet var būt atļautas citās. Šādas regulatīvās elastības piemērs ir iespēja Komisijai piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no noteiktām marķēšanas vai iepakošanas prasībām.

“Lotos Pharma” ražos arī recepšu medikamentus

Latvijas farmācijas firma SIA “Lotos Pharma” plāno investēt aptuveni 100 tūkstošus eiro, lai tuvāko divu līdz trīs gadu laikā sāktu arī recepšu medikamentu ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum. Šobrīd uzņēmuma produkti pieejami Latvijā un 20 citās valstīs.

“Lotos Pharma” ir Latvijā radīts farmācijas kompānijas zīmols, dibināts 2013. gadā ar mērķi veicināt harmoniju starp veselību, dabu un cilvēku. “Lotos Pharma” izstrādā unikālus farmācijas produktus, to izstrādē sadarbojoties ar vietējiem nozares speciālistiem – mediķiem, pētniekiem un Latvijas zinātnes institūcijām. Šobrīd izstrādātajos farmācijas produktos tiek izmantotas tikai vērtīgākās dabā iegūstamās izejvielas, tādējādi šie farmācijas produkti ir piemēroti ikvienam cilvēkam – no pašiem mazākajiem līdz senioriem. Visi produkti tiek ražoti, balstoties uz unikālām ražošanas tehnoloģijām un mīlestību pret dabas spēku.

Lasīt visus komentārus (0)

Rekomendējam




ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Plāno maksāt kompensācijas par pret Covid-19 vakcīnu izraisītu kaitējumu

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pieņēmusi lēmumu izmaksāt 25 000 eiro kompensācijas par gadījumiem, kad ar vakcināciju pret Covid-19 pacientam nodarīts kaitējums veselībai, liecina Veselības ministrijas (VM) saskaņošanai valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Veselība Meņģelsone: Veselības aprūpei būtu jānovirza vismaz 14% no sociālā nodokļa

Veselības aprūpes finansēšanai Latvijā būtu jānovirza vismaz 14% no sociālā nodokļa, šādu viedokli pauda veselības ministre Līga Meņģelsone.

Veselība Asinsdonoru centrs februārī dosies 51 izbraukumā

Valsts asinsdonoru centrs (VADC) februārī dosies 51 izbraukumā, kā arī gaidīs ikvienu pastāvīgajās asins ziedošanas vietās, informēja VADC Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Maskalāne.

Veselība VCA atver jaunu poliklīniku tirdzniecības centrā Dole

AS "Veselības centru apvienība" (VCA), paplašinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību Rīgā, tirdzniecības centrā "Dole" atvērusi jaunu poliklīniku - "Dole", informēja uzņēmumā.

Lasiet arī

Sabiedrība Valsts prezidents: Jāmazina birokrātiskais slogs, kas apgrūtina un sadārdzina inovāciju ieviešanu
Rīga, 2.febr., LETA. jāmazina birokrātiskais slogs, kas apgrūtina un sadārdzina inovāciju ieviešanu, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Sabiedrība Stājies spēkā spriedums, ar kuru noraidīta LNB būvnieku prasību piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro
Rīga, 2.febr., LETA. Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" - prasība piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro.
Pasaule Vācijā 70 Ukrainas karavīri sāk apmācības "Patriot" izmantošanā

Vācijā ieradušies 70 Ukrainas karavīri, kas tiks apmācīti pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" izmantošanā, ko Berlīne nodos Ukrainai, lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas gaisa uzbrukumus.