Brūklene – laba veselības un jaunības eliksīroga

Maza oga – viela vērtība

Brūklenes ir visiem labi pazīstams ogulājs, kas zied maijā un jūnijā balti rožainiem ziediem, ogas var sākt vākt augustā. Ārstniecībā lieto brūkleņu lapas (mētras) un ogas. Ogu ievārījums, kā arī svaiga brūkleņu sula palīdz samazināt augstu temperatūru, veicina ēstgribu un aptur caureju.

Brūkleņu ogas satur А, С, Е, В grupas vitamīnus, pektīnus, vērtīgos cukurus, mikroelementus (varu, mangānu), organiskās skābes, tādas kā citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe, skudrskābe, ēteriskās eļļas, benzonlskābe, pateicoties kurai ogas var glabāties ļoti ilgi.

Izmanto medicīnā, fitoterapijā un kosmetoloģijā

Brūkleņu ogu un lapu vērtīgās īpašības izmanto medicīnā, fitoterapijā un kosmetoloģijā. Medicīnā plaši tiek pielietota brūkleņu urīndzenoša, hipotonizējoša, žultidzenoša, antiseptiska, savelkoša iedarbība un brūklenes spēja regulēt minerālvielu apmaiņu. Veciem un slimiem cilvēkiem ieteicams ēst tējkaroti svaigu brūkleņu ik pa 2 vai 3 stundām. Tas labi attīra organismu.

Preparāti no brūkleņu lapām tiek pielietoti nieru un urīnpūšļa, gastrītu ar pazeminātu skābuma pakāpi, hipertonijas sākuma stadijas, locītavu saslimšanu gadījumā. Bet rudenī, ar aukstumu iestāšanos, ogu uzlējums var palīdzēt saaukstēšanās gadījumā. Pagatavot to ir ļoti viegli. Vajag vienu ēdamkaroti ogu samaisīt ar koka karoti un pārliet ar 1 glāzi verdoša ūdens, atstāt uz 30 minūtēm. Lietot – pusglāzi 2 - 3 reizes dienā.

Brūkleņu lapu vērtīgās īpašības

Lietojot brūkleņu lapu novārījumu, mēs varam tik galā ar tūskām, mazināt nogurumu un smagumu kājās, kas parādās vēnu nosprostojuma gadījumā. Vajag pārliet ar glāzi verdoša ūdens 2 ēdamkarotes lapu, paturēt 30 minūtes ūdens vanniņā. 10 minūtes atdzesēt, izkāst, iegūto novārījumu atšķaidīt līdz sākotnējam apjomam (1 glāze). Lietot – pusglāzi 2 reizes dienā.

Speciālisti apgalvo, ka kaltētu brūkleņu lapu un ogu pulveris aptur asiņošanu, bet lapu un ogu tēja ārstē nervozitāti, klepu, bronhītu un pat kašķi.

Brūklenes uzlabo ādas krāsu, stiprina matus, novērš grumbu veidošanos, atsvaidzina ādu. Maska no svaigajām ogām mitrinās, tonizēs, izlīdzinās ādas toni. Pateicoties sastāvā esošajiem antioksidantiem, toksīnu izvadīšanas spējai, āda izskatīsies svaiga un pilna enerģijas. Bet matu skalošana ar brūkleņu ogu un lapu novārījumu palīdzēs uzlabot matu un galvas ādas stāvokli. Saspiestas brūkleņu ogas ieteicams likt uz ādas audzējiem un augoņiem, tomēr tas jādara, konsultējoties ar ārstu.

Glabāšanas triki

Eksperti iesaka ogas labāk termiski neapstrādāt. Visvairāk vitamīnus brūklenes zaudēs augstā temperatūrā (vārot ogas ievārījumos). Svaigās ogās ir aptuveni 12 mg C vitamīna, saldētās - aptuveni 10 mg, bet vārītās - 0,4 mg (ārkārtīgi niecīgs daudzums).

Brūklenes pateicoties benzoskābei, kas nodrošina dabisku konservantu, var ilgi glabāt svaigā veidā, tumšā vietā pat vairākus mēnešus Ja ir vēlme uzglabāt vēl ilgāk, ogas var glabāt ūdenī. Jāņem tīrs, vēlams izkarsēts stikla trauks, kurā ievieto ogas, uzlej atdzesētu ūdeni, uzliek vāku un noliek tumšā vēsā vietā. Šādi ogas var saglabāt līdz pavasarim.

Atšķirība no saldēšanas ir tā, ka ogas saglabās ne tikai uzturvērtības, bet arī struktūru. Atsaldējot ogas, tās neizskatās tik pievilcīgi, un stingrā miziņa ir kā aizsargvalnis, lai zudumā neietu vērtīgais C vitamīns.

Brūkleņu lapas pielieto:

• nierakmeņu;
• nieru;
• osteohondrozes;
• diabēta;
• reimatisma;
• urīnpūšļa;
• tūskas;
• gastrīta;
• artrīta;
• locītavu ārstēšanai.

Brūklenes satur:

• vitamīnus А, С, Е, В;
• organiskās skābes (citronskābi, ābolskābi, skābeņskābi, skudrskābi u.c.);
• vērtīgos cukurus;
• pektīnvielas (ogļhidrātu veids);
• mangānu;
• kāliju un miecvielas. Miecvielas saturošus augus lieto no¬vārījumu un tēju veidā kā pretiekaisuma un pretcaurejas līdzekļi, tomēr visbiežāk miecvielas lieto ārīgi mutes dobuma, smaganu, elpošanas ceļu un citu iekaisumu, kā arī apdegumu ārstēšanai;
• brūkleņu sēkliņas satur arī Omega 3 taukskābes, kas uzlabo ēstgribu un palīdz kuņģim pārstrādāt ēdienu.