Rudens problēma. Bīstamais pelējums

Kas veido pelējumu?

Pelējums ir mikroskopiskas sēnītes, kas vairojas ar sporām. Tās ir ļoti sīkas un ar acīm nav saskatāmas. Sēkliņas ir tikai 0,001–0,1 milimetri lielas, vieglas un pārvietojas pa gaisu tā vēsmu ietekmē. Pelējums ir apkārtējās vides dabīga sastāvdaļa un tam ir nozīmīga loma zemes ekoloģijā, sadalot bojā gājušās augu organiskās sastāvdaļas – kritušus kokus, lapas u.c. Pelējuma sporas ir sastopamas visur, t.sk., arī iekštelpās. Ar pelējumu saprot kopējo sēņu apzīmējumu – sēņu micēliju un sporas. Sēnes micēlijs ir gandrīz bezkrāsains un sākuma fāzē to nemaz nav tik viegli saskatīt. Pelējums var augt uz dažāda materiāla virsmām – koka, kokšķiedru plātnēm, papīra, tapetēm, ģipškartona, pat uz cementa un betona, ja ir barības vielas – putekļi, netīrumi, kas satur organiskās daļiņas. Ar pelējumu apzīmē visas mikroskopiskās sēnes, kas aug daudzšūnu diegu jeb hifu veidā. Tubulāro zaru jeb hifu tīklam ir multipli, ģenētiski identiski kodoli un tas tiek uzskatīts par vienu organismu jeb koloniju. Lai sporas mājoklī sāktu attīstīties un veidot sēnīšu kolonijas, tām nepieciešami labvēlīgi apstākļi – siltums, mitrums un slikta ventilācija.

No kurienes mitrums mājās?

Lai neveidotos pelējums, gaisa relatīvajam mitrumam telpā nevajadzētu pārsniegt 50 procentus. To var izmērīt ar speciālas ierīces – higrometra – palīdzību. Gaisa mitruma mazināšanai svarīgi regulāri vēdināt telpas – vismaz desmit minūtes trīs reizes dienā. Četru cilvēku ģimene diennaktī tvaiku veidā izelpo aptuveni desmit (!) litrus ūdens.

Nereti problēmas ar pelējumu sākas, kad mājoklī nomaina logus. Tas nenozīmē, ka plastmasas logi nekam neder. Vienkārši steigšus jāmaina telpu (ne)vēdināšanas paradumi. Koka logs elpo arī neatvērts, savukārt plastmasas līdzinieks ir hermētisks, tādēļ dabiska gaisa apmaiņa nenotiek, un miteklī uzkrājas mitrums. Ja ārā nav pārlieku auksts, plastmasas logus ieteicams pastāvīgi turēt ziemas vēdināšanas režīmā – kad vaļā trīs milimetrus plata spraudziņa.

Parasti no iekšpuses appelē mājokļa ārsienas. Tas liecina, ka tās salst cauri un uz to vēsās virsmas veidojas mikroskopisku pilieniņu kondensāts, radot ideālus apstākļus pelējumam. Šādā gadījumā vērts padomāt par ārsienu siltināšanu vai jācenšas mazināt gaisa mitrumu telpās. Kondensāts pelējuma rašanos provocē arī vannasistabā, tāpēc tur nepieciešama laba ventilācijas sistēma. Lai telpā normalizētos temperatūra un gaisa mitrums, pēc mazgāšanās vannasistabas durvis ieteicams atstāt pusvirus.

Ietekme uz veselību

Mitrums un pelējums ir nozīmīgi riska faktori slimībām, it īpaši tām, kas skar cilvēka elpošanas un imūno sistēmu. Kopumā saistībā ar mitruma un pelējuma iedarbību novēro četru veidu veselības problēmas – alerģiskas slimības, elpošanas ceļu kairinājumu, infekcijas un toksikoloģiskās iedarbības efektus. Pētījumi liecina, ka iedzīvotājiem, kas dzīvo mājās – gan privātās, gan publiskās telpās – ar palielinātu mitruma līmeni un pelējumu, ir līdz 75% lielāks veselības risks (elpceļu kairinājums un astma), salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo sausās un labi ventilētās mājās.

Visvairāk no pelējuma jāuzmanās zīdaiņiem, bērniem, grūtniecēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem ar hroniskām slimībām, personām ar novājinātu imunitāti un elpošanas problēmām. Tomēr jebkuram cilvēkam, kurš ilgstoši uzturas lielas sēņu koncentrācijas tuvumā, kaut kādā brīdī var rasties pelējuma nepanesība jeb alerģija pret pelējumu.

Liels pelējuma daudzums ir nepārtraukts uzbrukums imunitātei. Reizēm cilvēks jūtas noguris vai pazeminās organisma aizsargspējas. Kādā brīdī dabiskās rezerves beidzas, un tad iespējams gūt pat tādu slimību kā sēnīšu pneimonija, kas ir bīstama dzīvībai.

Cilvēkiem, kas ir jutīgi pret pelējumu, var rasties deguna gļotādas kairinājums vai pietūkums, sauss vai produktīvs klepus, sēcoša elpa, ādas izsitumi vai ādas dedzināšanas sajūtas, apsārtušas un asarojušas acis. Pelējuma iedarbība var izraisīt arī astmas lēkmes. Savukārt cilvēki, kas slimo ar hroniskām slimībām vai vāju imūno sistēmu biežāk var saslimt ar infekcijas slimībām.

Īpaši bīstams – bērniem

Bērni, kuri pavada vairāk laika mājās, nekā pieaugušie, un kuru imūnā sistēma vēl attīstās, ir pakļauti lielākam riskam iegūt elpceļu slimības, ja dzīvo mitrās un mājās ar pelējumu. Astma, klepus un sēcoša elpa šādiem bērniem ir 1,4–2,2 reizes augstāka, nekā bērniem, kas dzīvo sausās mājās. Saskaņā ar pašreizējiem pētījumiem attīstītajās Eiropas valstīs 13% bērnu astmu varētu saistīt ar mitrumu. Citas slimības saistībā ar iekštelpu mitruma problēmu ietver bronhiālo obstrukciju, bronhītu, pastāvīgas alerģiskas iesnas un ekzēmu.

Dodamies cīņā!

Ja ir aizdomas, ka pelējums skāris lielas platības un atrodas arī ēkas būvkonstrukcijās, te nelīdzēs nekādi dabas līdzekļi un pašdarbība – obligāti jāsauc talkā profesionāļi. Taču, ja platības ir nelielas (mazākas par 9 m2), var darboties pašu spēkiem. Taču ne haotiski un pēc kaut kur saklausītiem ieteikumiem, bet, lai nekaitētu sev un darbam būtu rezultāts, – pēc konkrētas shēmas un izmantojot atbilstošus līdzekļus. Vislabāk – pēc konsultācijas ar speciālistiem.

Tātad, kā rīkoties, uzsākot cīņu ar nelūgto, bīstamo viesi?

* Pelējuma tīrīšanas laikā pārējiem mājokļa iemītniekiem telpā nav vēlams uzturēties, it īpaši tas attiecas uz maziem bērniem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām u.c.

* Pirms pelējuma tīrīšanas uzsākšanas, telpā pārklāj priekšmetus vai grūti tīrāmas virsmas.

* Atver telpas logus un aizver durvis, izslēdz ventilāciju vai aizklāj ventilācijas vadus.

* Pirms tīrīšanas uzsākšanas uzliek masku (mutei, degunam), aizsargbrilles, uzvelk cimdus.

* Pelējuma skartās vietas notīra ar ziepju vai trauku mazgājamā līdzekļa šķīdumā samērcētu suku vai lupatiņu. Pēc notīrīšanas var izmantot putekļsūcēju ar HEPA filtru.

* Lupatas, sukas, cimdus u.c. ar pelējumu pārklātos tekstilmateriālus ievieto aizveramā plastmasas maisā un izmet atkritumos.

* Nomazgātās vietas rūpīgi nožāvē, citādi pelējuma pleķi ļoti drīz parādīsies atkal – samitrināta virsma ir bagātīgs dzīru galds sēnītēm. Var izmantot karstā gaisa ģeneratoru, bet vislabāk – kvarca lampu, kuras starojums iznīcina sēnīšu sporas arī dziļākajos apmetuma slāņos un telpas gaisā.

* Nožāvēto sienu apstrādā ar fungicīdu jeb pretsēnīšu šķīdumu (var nopirkt, piemēram, būvniecības preču veikalos). Ir viedoklis, ka mājsaimniecībā pelējuma likvidēšanai nevajadzētu izmantot speciālos pelējuma tīrīšanas līdzekļus, kas satur biocīdus, bet pēc parastās tīrīšanas veikt notīrīto vietu dezinfekciju ar 70% etilspirtu.

* Un pats galvenais – novērst pelējuma rašanās cēloņus un provokatorus.

Dabiskie līdzekļi

Mūsdienās ļoti aktuāla tēma – dabas saudzēšana. Tā sauktā zaļā dzīvesveida cilvēki ierosina cīņā ar pelējuma sēnīti izmantot arī dabas līdzekļus. Cik tie efektīvi? Atsauksmes dažādas. Taču, iespējams, ja pelējums bijis lokāls tikai vienā virsmā un novērsti visi tā provokatori, arī dabiskie līdzekļi var izrādīties efektīvi. Ieskatam – daži varianti.

Etiķis

Etiķis darbojas kā pelējuma iznīcinātājs, ja to uzsmidzina tieši uz bojātās virsmas. Atstājiet to uz pāris stundām, tad noberziet pelējumu ar lupatu, taču neskalojiet. Ja etiķa smarža liekas nepatīkama, to var atšķaidīt ar ūdeni vai pat pievienot ēterisko eļļu, kas noņems aso aromātu. Taču, ja izsmidzināsiet to pirms došanās uz darbu, vakarā jau asais aromāts būs pazudis.

Tējaskoka eļļa

Tējaskoka eļļa ir salīdzinoši dārgāka, nekā citi dabiskie līdzekļi pelējuma novēršanai, taču pietiks ar divām tējkarotēm tējaskoka eļļas, kas jāatšķaida ar divām glāzēm ūdens, lai iegūtu šķidrumu, ar ko apstrādāt bojātās virsmas. Šāds šķidrums kalpos vairākām reizēm. Arī tējaskoka eļļai ir spēcīgs aromāts, kas būs jūtams dažas dienas atšķirībā no etiķa, kas izgaros ātrāk, taču tā ir ļoti efektīva. Apstrādājot virsmas, kuras skāris pelējums, uzsmidzināto šķidrumu nevajag skalot.

Ūdeņraža peroksīds

3% ūdeņraža peroksīds jāiepilda pudelē ar smidzinātāju un jāuzsmidzina tieši uz virsmas. Atšķirībā no citiem risinājumiem šis uz bojātās virsmas jāatstāj tikai uz 10 minūtēm. Pēc tam jānotīra pelējuma skartā virsma ar mitru drānu, lai noņemu atlikušās pelējuma sporas. Iespējams arī izmantot ūdeņraža peroksīdu kopā ar etiķi, taču pēc tam tas jāuzglabā tumšā vietā, jo gaisma šo maisījumu sabojās.

Citrusaugļu sēklu ekstrakts

Atšķirībā no iepriekš pieminētajiem dabiskajiem līdzekļiem, šim nebūs specifiskā aromāta. Atšķaida apmēram 20 pilienus citrusaugu ekstrakta ar 2 glāzēm ūdens, sajauc pudelē ar izsmidzinātāju un uzsmidzina tieši uz pelējuma. Nav jāskalo.