Klusā slepkava - tuberkuloze. Ko tu par to zini?!

Kā no šī briesmoņa pasargāties?
Tuberkuloze ir infekcijas slimība un ikviens, kas nonāk ciešā un ilgstošā kontaktā ar infekciozu tuberkulozes baciļu izdalītāju, nav pasargāts no saslimšanas. Risku saslimt ar tuberkulozi palielina arī blakus saslimšanas un medikamenti, kas samazina organisma imunitāti, kā arī nozīme ir ģenētiskai imunitātei. Pie stāvokļiem, kas maina cilvēka imunitāti jāmin – narkotiku, toksisko vielu un alkohola lietošana, smēķēšana, hroniskas slimības (HIV infekcija, C hepatīts, plaušu, nieru slimības, cukura diabēts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla), kā arī slikti sadzīves apstākļi, nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress. Tomēr jānorāda, ka slimo gan bagāti, gan nabadzīgi cilvēki. Slēgta tipa sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās – pansionātos, patversmēs, cietumos, risks inficēties ar tuberkulozi ir augsts.

Statistika
Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados tika uzskatīts, ka tuberkuloze ir gandrīz uzvarēta. Tika atklātas antibiotikas, veiktas vakcinācijas un izgudrotas zāles šīs slimības iznīcināšanai. Pēc desmit gadiem tuberkulozes saslimšanas gadījumi atkal uzliesmoja. 2015. gada pētījumā konstatēja, ka uz planētas ik pēc 20 sekundēm no tuberkulozes nomirst viens cilvēks, proti, ik dienu mira apmēram 4700 cilvēku. 2018. gadā Krievija, Indija un Ķīna veidoja vairāk nekā pusi no visiem multirezistences gadījumiem pasaulē. Latvija ir maza valsts, bet rēķinot pēc iedzīvotāju skaita, esam vieni no pirmajiem Eiropas Savienībā, kam ir liels tuberkulozes saslimšanas gadījumu skaits.

Ne visi saslimst
Ne visi, kas inficējās, saslimst ar tuberkulozi. Pirmais variants ir, kad cilvēks, kas nonāk kontaktā ar infekciozu tuberkulozes mikobaktērijas izplatītāju nemaz neinficējas. Tas saistīts ar to, ka cilvēkam ir spēcīgs organisms un imunitāte, kontakts ir bijis īslaicīgs un organisms pats iznīcina tuberkulozes mikobaktērijas. Otrais variants ir latentā tuberkulozes infekcija, kad cilvēks tomēr inficējas, bet nesaslimst, aptuveni 90 % no cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar tuberkulozes baciļiem, nesaslimst un iespējams pat nezina, ka ir inficējušies, jo nav nekādu simptomu, cilvēks ir praktiski vesels un nav bīstams citiem cilvēkiem. Tikai 5 – 10% cilvēku saslimst ar tuberkulozi.

Neaizsargātās plaušas
Tas, ka tuberkuloze visbiežāk ietekmē plaušas, ir diezgan vienkārši izskaidrojams. Infekciju cilvēki viens otram nodot pa gaisu, viens šķaudiens un gaisā nonāk inficēti pilieni, ko var ieelpot ikviens blakus esošais indivīds. Tas par attiecas uz klepu un putekļiem, kas nonāk gaisā. Baktērija nonāk elpceļos, kur tā fiksējas un vairojas. Tā rezultātā pēc kāda laika parādās raksturīgās tuberkulozes pazīmes un simptomi.

Plaušu tuberkuloze sastopama jebkurā mūža periodā. Vīrieši, kas vecāki par 25 gadiem, ar plaušu tuberkulozi slimo biežāk nekā sievietes. Jebkurai plaušu tuberkulozes formai var būt dažādas procesa fāzes. Infiltrācijas jeb uzliesmojuma fāze raksturīga slimības sākumam, arī procesam atkārtoti saasinoties. Šajā fāzē esošās specifiskās pārmaiņas plaušās progresē, tās pavada vispārējas organisma intoksikācijas pazīmes. Slikts miegs un ēstgriba, nogurums, neliela temperatūra, svīšana, ādas bālums, vai tieši pretēji – pastiprināts sārtums (atkarīgs no sejas ādas īpatnībām), īpaši noturīgs un sauss klepus (trīs un vairāk nedēļas), sāpes krūtīs un hemoptīze. Jau šajā stadijā slimnieka krēpās var atrast tuberkulozes mikrobaktērijas.

Jāārstējas laikus
Ja sasirgušo laikus neārstē, process pāriet nākamajā fāzē — destrukcijas jeb audu sabrukuma fāzē, kam raksturīga kavernu veidošanās. Intoksikācijas pazīmes pastiprinās. Ārstēšana prasa daudz ilgāku laiku, bieži nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Ja slimnieku šajā fāzē intensīvi neārstē, izveidojas hroniska fibroza, ar saistaudiem norobežota, kaverna, ko var izārstēt tikai ķirurģiski. Kaverna bieži ir par cēloni tam, ka infekcija izsējas veselajos plaušu audos (izsēšanās fāze).

Laikus sistemātiska ārstēšana kļūst labvēlīga: slimības process pāriet cietēšanas, rētošanās un uzsākšanās fāzē, kam seko izveseļošanās. Pēc plaušu tuberkulozes izārstēšanas tikai 5% gadījumu, kad nepaliek nekādas izmaiņas. Palikušās izmaiņas var kļūt par cēloni jauniem tuberkulozes uzliesmojumiem vai arī radīt plaušu funkcionālo nepilnvērtību.

Plaušu tuberkulozes formas var būt dažādas. Bronhodentīns visbiežāk sastopams bērniem un pusaudžiem. Process lokalizējas galvenokārt limfmezglos, kas atrodas tuvu elpvadam un bronhiem. Raksturīga ilgstoša intoksikācija. Slimības gaita parasti labdabīga, bet prasa ilgstošu ārstēšanu.

Tuberkulozes ārstēšana Latvijā ir valsts apmaksāta. Ir noteikti standarta tuberkulozes ārstēšanas kursi, pirmreizējiem gadījumiem tie ir 6 mēneši, multirezistentiem tuberkulozes gadījumiem – 20 mēneši, tomēr katrs gadījums tiek skatīts individuāli un tiek lemts vai nepieciešams ārstēšanas kursu pagarināt.

Kaulu tuberkuloze
Pārējās ir tā saucamās ārpusplaušu tuberkulozes, kas sastopamas retāk, bet nav neiespējamas un ir bīstamākas. Krietni mazāk tiek diagnosticēta kaulu vai locītavu tuberkuloze. Šajā situācijā tuberkuloze ietekmē ceļgalus, gurnus un starpskriemeļu locītavas. Patoloģiskais process noved pie diska iznīcināšanas, kas pēc tam izraisa skriemeļu neatgriezeniskus bojājumus. Šāda patoloģija bieži izraisa mugurkaula izliekumu un pat kupra parādīšanos. Ja tiek skarti ceļgali vai gūžas locītavas, staigājot rodas sāpes, locītavu funkcija ar laiku tiek pilnībā zaudētas.

Nervu sistēmas tuberkuloze
Šī ir diezgan reta kaite, un tā rodas stipri novājinātiem cilvēkiem vai bērniem. Šajā gadījumā mikrobi ietekmē smadzeņu oderi, kas noved pie tuberkuloza meningīta. Simptomi ir galvassāpes, traucētas izjūtas, apziņas problēmas, garīgi traucējumi, redzes problēmas, ir apgrūtināta acs ābolu kustība. Šajā gadījumā ir īpaši svarīgi savlaicīgi noteikt diagnozi, jo tas netiek izdarīts, tuberkuloza meningīta saslimšanai ir liela varbūtība beigties ar nāvi.

Caur asinīm visā ķermeni
Miliāra tuberkuloze - ir patoloģijas nosaukums, kad baktērijas caur asinīm izplatās visā cilvēka ķermenī. Šajā gadījumā audos un dažādos orgānos veidojas nelieli slimības perēkļi. Tubercles, kas atgādina prosas graudiņu – 1–2 mm diametrā. Šādai patoloģijai ir jaukti simptomi, vispārējas sūdzības par vājumu, letarģiju un apetītes trūkumu, kam pievienojas raksturīgas konkrēta orgāna bojājuma pazīmes.

Ādas patoloģija
Arī ādas infekcija ir diezgan iespējama. Piemēram, publiskās vietās, kur baktērijas var nonākt uz rokām gan stumjot iepirkuma ratiņus, veikalā saņemot naudas atlikumu, kādā bāra sēžot pie letes un malkojot alus kausu vai kokteili. Vienmēr domāju, vai publiskajās tualetēs kāds dezinficē rokturus?! Man šķiet, ka tas ir jāieraksta apkopēja darba līgumā. Šajā gadījumā uz rokām var parādīsies zemādas mezgliņi. Laika gaitā tie var izlauzties cauri un iznākt ārā kā rūguša balta masa.

Kā izvairīties?
Vislielākās inficēšanās iespējas ir tuberkulozes slimnieka dzīves vietā, tāpēc visus ar slimnieku saskarē bijušos cilvēkus pastāvīgi novēro Tuberkulozes dispansers. Slimniekam un viņa ģimenes locekļiem sevišķi rūpīgi jāievēro individuālās profilakses noteikumi. Ja ir atklātā slimība, jālieto speciāls spļaujamtrauks (tā saturu izlej kanalizācijā, trauku dezinficē, vārot 15 min.). Slimnieka veļa jāmazgā atsevišķi, iepriekš to iemērcot dezinficējošā šķīdumā un vārot.

Viss atsevišķi
Tuberkulozes slimniekam jālieto atsevišķi trauki un trauku dvieļi. Liela nozīme ir biežai telpu un drēbju vedināšanai, telpu uzkopšanai ar mitru drānu. Svarīgs pretepidēmisks pasākums ir slimnieka izolēšana. Cilvēki, kas slimo ar atklāto tuberkulozes formu, tiek nodrošināti ar atsevišķu dzīvojamo platību. Izolēšanu veic, arī slimnieku ievietojot slimnīcā vai nošķirot bērnus, kas ar to ir saskarē. Piemēram, ja māte izdala mikobaktērijas, bērnus uz laiku ievieto sanatorijas tipa bērnu novietnē, bērnu namā, meža skolā vai internātskolā. Protams, labākajā gadījumā par atvasi parūpējas radinieki. Katrs slimnieks, kas izdala mikobaktērijas un neārstējas, gada laikā inficē vismaz 10 veselus cilvēkus. Tāpēc, ja slimnieks izvairās stacionāri ārstēties, viņš var tikt pakļauts piespiedu ārstēšanai un piespiedu hospitalizācijai.

Galvenais priekšnosacījums ir regulāri dzert tuberkulozes zāles un ievērot ārsta noteikto režīmu, jo neregulāri dzerot zāles var veidoties zāļu rezistenta tuberkuloze, kuras ārstēšana ir ļoti ilgstoša un sarežģīta. Tāpat jāievēro veselīgs dzīves veids – nedrīkst smēķēt, lietot alkoholu un citas apreibinošas vielas, pareizs miega un atpūtas režīms, pastaigas svaigā gaisā, kā arī pilnvērtīgs uzturs būs labākais sabiedrotais, lai izveseļotos.

Veiciet pārbaudes!
Visbīstamākie tuberkulozes infekcijas izplatītāji ir tā saucamie nezināmie slimnieki. Likums par veselības aizsardzību paredz pārtikas rūpniecības, sabiedriskās ēdināšanas, tirdzniecības uzņēmumu, bērnu iestāžu u.tml. iestāžu darbiniekiem obligātu medicīnisku apskati (kad stājas darbā, un periodiskas apskates turpmāk). Cilvēki, kas slimo ar aktīvu tuberkulozes formu (kam nepieciešama ārstēšana), šajās iestādēs nedrīkst strādāt. Svarīga nozīme ir iedzīvotāju masveida fluorogrāfiskai izmeklēšanai (ne retāk kā 1 reizi 2 gados), ko pagaidām nenosaka likums, cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība.