Asais čalis ķiploks

Vēsture + vitamīni
Savvaļā ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija, apzināti tos kultivēt sāka Ķīnā. Pie mums šis garšaugs ienāca no Krievijas dienvidiem laikā no 12. līdz 15. gadsimtam – precīzāku ziņu nav. Tā ēteriskajā eļļā ietilpst alicīns – viela ar izteikti antibakteriālu iedarbību. Ķiplokā atrodami arī fitoncīdi, baktericīdas vielas, polisaharīdi, jods, kalcijs, fosfors, kālijs, daudz sēra savienojumu un B1, B2 un A vitamīns, un vēl daudz citu vielu.

Ķiploku daiviņas spēks
Senatnē uzskatīja, ka ķiploku krelles pasargā no vampīriem, raganām un ļaunajiem gariem, taču mūsdienās aktuālāk šīs pašas krelles likt ap kaklu bērniem, lai pasargātu no vīrusiem. Tautas medicīnā ķiploku lieto pret vismaz 60 dažādām slimībām. Tam piemīt antisklerotiska iedarbība, tas paplašina asinsvadus, samazina asinsspiedienu, kā arī iedarbojas pret vēdera uzpūšanos. Ķiploks stimulē gremošanas sistēmas darbību un žults sekrēciju. To izmanto, lai apkarotu cērmes, kā arī caurejas un dizentērijas ārstēšanā. Sulu liek uz bišu un citu kukaiņu dzēlieniem. Tāpat ķiploks palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, tonizē elpceļu gļotādu, paaugstina organisma aizsargspējas pret infekcijas slimībām. Ķiploku eļļa var mazināt smadzeņu asinsvadu spazmas, aizdusu, sklerozi. Ja mājās kāds jau apslimis, var sasmalcināt vai spiednē saspiest dažas ķiploka daiviņas un uzlikt uz maziem šķīvīšiem (es izmantoju burku vāciņus) un nolikt dažādās vietās mājā. Fitoncīdi ar gaisa plūsmām izplatīsies pa māju un palīdzēs nobendēt vīrusus.

Rūpējoties par veselību
Kā apēst svaigu ķiploku? Ķiploka daiviņu sakapā vai saberž nelielā daudzumā labas olīveļļas un uzziež uz rupjmaizes šķēles vai grauzdiņa. Ja nepatīk svaiga ķiploka asums, var ielikt ķiploka šķēlīti starp divām plānām ābola šķēlītēm un apēst. Tāpat var saspiest ķiploka daiviņu jogurtā bez piedevām un pievienot garšvielas vai garšaugus pēc savas gaumes.

Noderīgi
Ķiplokos esošais selēns ne tikai pasargā mūs no dažādām sirds slimībām, bet arī nodrošina aizsardzību pret audzējiem un smago metālu kaitīgo iedarbību uz veselību. Tajos esošās vielas ievērojami mazina iekaisuma procesu, spēj samazināt sāpes un iekaisumu pat osteoartrīta un reimatoīdā artrīta gadījumā. Īpaši aktīvas šīs vielas ir svaigos ķiplokos. Ķiploku antibakteriālo un pretvīrusu darbību nodrošina sēru saturošais savienojums alicīns, kas spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos vīrusus, kas izraisa saaukstēšanās slimības, bet arī tuberkulozi un botulismu izraisošos mikroorganismus.

Zāļu aizstājējs
Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās aktīvās vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas ir kļuvuši nejutīgi pret dažādām zāļu vielām. Pētījumos tāpat atklāts, ka ķiplokos ir vielas, kas ir aktīvas pret dažādiem ādas audzējiem. Ir dati, ka ķiploku lietošana uzturā spēj pasargāt no resnās zarnas audzēju attīstības, un resnā zarna tiek pasargāta no spēcīgo pretaudzēju medikamentu iedarbības, ēdot ķiplokus.

Pasargā no brīvajiem radikāļiem
Ķiploki spēj pasargāt organismu no bojājumiem, kas rodas cukura diabēta slimniekiem (tīklenes, nieru, nervu sistēmas u. c.). Tas tāpēc, ka augsta glikozes līmeņa asinīs gadījumā organismā pastiprināti veidojas brīvie radikāļi, taču ķiplokos esošās vielas, kam piemīt antioksidantu darbība, pasargā organismu no brīvo radikāļu darbības. Tā kā diabēta slimniekiem ir paaugstināts risks saslimt ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām, arī tas tiek mazināts.
Ja vēlaties samazināt savu svaru, iekļaujiet savā ēdienkartē ķiplokus – palīdzēs ātrāk sasniegt vēlamo mērķi, jo aktivizēs vielmaiņu.

Uzmanību!
Uzmanīgiem ar ķiploku lietošanu jābūt cilvēkiem ar gremošanas orgānu slimībām, garšaugs var izraisīt, piemēram, vēdera pūšanos. Uzskata, ka arī veselam cilvēkam, ilgstoši lietojot ķiplokus lielās devās, var veidoties nieru iekaisums tā spēcīgās iedarbības un stipruma dēļ. Jāatceras – kas par daudz, tas par skādi.

Garšaugu karalis
Ķiploks ir neaizstājams kulinārijā, tas ir teju galvenais garšaugs, kuru izmanto ne tikai gaļas, zivju, bet arī dažādu veģetāru ēdienu pagatavošanā. To var ne tikai pievienot kā garšaugu, bet arī, piemēram, cept cepeškrāsnī un pat marinēt! Izteiksmīgāka garša būs mūsu pašu – Latvijā audzētiem – ķiplokiem.

Ķiploks rūpēs par veselību
* Ķiploku piens imunitātei un kuņģa problēmu novēršanai. Caur spiedni iespiež 3 lielas ķiploka daiviņas un sajauc ar 1 deserta karoti olīveļļas – viendabīgā konsistencē. Pamazām pielej 3 ēdamkarotes silta piena, pieliek medu pēc garšas, rūpīgi samaisa un lēnām izdzer.

* Ķiploku uzlējums. 40 g sasmalcinātu ķiploku pārlej ar 100 g spirta vai degvīna un tur slēgtā traukā 10 dienas tumšā vietā. Lieto pa 10 pilieniem 2–3 reizes dienā pirms ēšanas. Tas pazemina asinsspiedienu, paplašina asinsvadus, ārstē sirds nervus un hipertoniju.

* Ķiploku tēja pret klepu un saaukstēšanos. Četras rupji sakapātas ķiploka daiviņas aplej ar 250 ml verdoša ūdens un ļauj vairākas minūtes ievilkties. Pievieno puscitrona sulu, 1 ēdamkaroti ābolu etiķa un medu pēc garšas. Karstu dzer maziem malciņiem. Lai gūtu maksimālu labumu, jāapēd arī biezumi – sakapātie ķiploki.

* Veselības mikslis. 400 g ķiploku un 1,5 litrus dzērveņu samaļ, sajauc ar 600 g medus. Lieto pa ēdamkarotei 2–3 reizes dienā pirms ēšanas. Veselības stiprināšanas kūres atkārto vismaz divas reizes gadā.

Kā mazināt ķiploka aromātu?
Gatavošanā kopā ar ķiploku vislabāk izmantot pētersīļus – tie neitralizē ķiploku «blaknes», tāpēc gandrīz visiem ēdieniem, kuros ir ķiploki, pievieno vairāk vai mazāk arī pētersīļus. Pēc maltītes var pakošļāt piparmētras lapiņas, apēst ābolu vai iedzert pilnpienu, izskalojot arī muti.