Intervija. Vai pilnībā var izārstēt nierakmeņus?

Atrast iemesluKāds ir akmeņu rašanās iemesls nierēs?Nierakmeņu slimība – tas ir daudzfaktoru stāvoklis. Liela loma šajā saslimšanā ir vielmaiņas un metabolisko procesu traucējumiem organismā, tai skaitā citām slimībām, tādām kā aptaukošanās, endokrīnās slimības u.c. Tieši liekais svars ir iemesls vielmaiņas izmaiņām, un ir diezgan grūti prognozēt, kur tās virzīsies. Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar aptaukošanos pieaug nierakmeņu slimības biežums.Liela nozīme nierakmeņu attīstībā ir mantotiem un ģenētiski nosacītiem organisma procesiem, kas noved pie dažādu slimības attīstības. Piemēram, urīnskābes diatēzes gadījumā, kad ir augsts urīnskābes līmenis asinīs, kas tālāk nonāk cilvēka orgānos, muskuļos, saistaudos. Šajā gadījumā situācija var attīstīties pēc vairākiem, bet, jebkurā gadījumā, bīstamiem scenārijiem. Piemēram, iespējama saistaudu sistēmas saslimšana, nervu un sirds-asinsvadu sistēmas darbības traucējumi, nieru nepietiekamība, akmeņu izveidošanās nierēs. Par laimi, urāti, kuri parādās paaugstinātas urīnskābes gadījumā, ir vienīgais nierakmeņu veids, kurš spējīgs izšķīst pats. Lai tāda veida akmens sāktu sarukt, nepieciešams vien nodrošināt veselīgu urīna pH sārmainuma diapazonu. To spēj nodrošināt citrātu maisījumu lietošana.Vai tādas zāles cilvēku no nierakmeņiem atbrīvo uz visiem laikiem?Diemžēl atbrīvošanās no akmeņiem nenozīmē, ka tie neveidosies atkal. 90% pacientu ar nierakmeņu slimību 10-20 gadu laikā pēc akmeņu izņemšanas atkārtoti ierodas pie ārsta. Bet ir arī tādi slimnieki, kuri ir hroniski “akmeņu ražotāji” - akmeņi viņu organismā uzrodas katru gadu. Tieši tādēļ slimības ārstēšanai, pirmkārt, jābūt vērstai ne jau uz pašu akmeņu izņemšanu vai izšķīdināšanu, bet gan uz to rašanās iemeslu novēršanu. Piemēram, urātu gadījumā, nepieciešami ne tikai preparāti to šķīdināšanai, bet arī tādi, kuri samazina urīnskābes izstrādāšanos.Vēl sarežģītāka ārstēšana ir citu veidu akmeņiem: oksalātu, fosfātu, cisteīna u.c. Tādi akmeņi šķīdināšanai nepadodas, tos var vai nu operēt vai skaldīt.Par laimi, šobrīd praktiski visas tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas nierakmeņu slimības ārstēšanai, ir mazinvazīvas, netraumatiskas. Piemēram, tagad ir iespēja likvidēt akmeņus endoskopiskas operācijas ceļā. Akmeņi tiek izvilkti caur urīnceļiem, uretru, urīnpūsli, urīnvadu. Ir arī metodes, kad akmeņus skalda distancionēti, triecienvilnim fokusējoties uz akmeni, izejot caur ķermeņa audiem un saskaldot veidojumu. Šajā gadījumā nepieciešams precīzi aprēķināt iekārtas darba režīmu un triecienimpulsu daudzumu, lai iznīcinātu akmeni, netraumējot nieru audus.Tomēr vēlos uzsvērt, ka, lai cik progresīvas būtu šīs metodes, tās darbojas tikai kā akmeņu likvidētājas, bet ne nierakmeņu slimības ārstētājas.Vai tas nozīmē, ka pagaidām nav veida, kā uz visiem laikiem apturēt akmeņu veidošanos?Tāda veida pētījumi tiek veikti, piemēram, pētot speciālos akmeņu veidošanās marķierus (bekunīns, osteopontīns). Pēc šo olbaltumvielu daudzuma urīnā iespējams noteikt akmeņu rašanās riska pakāpi vēl pirms tie ir parādījušies, un savlaicīgi nozīmēt attiecīgu ārstēšanas terapiju.Izārstēt bez operācijasVai cilvēks pats spēj patstāvīgi novērtēt akmeņu rašanās risku nierēs?Diemžēl, nē. Kā likums, pirmreizēja nierakmeņu slimības izpausme saistās ar negaidītām stiprām sāpēm – nieru kolikām – un ārkārtas hospitalizāciju. Tādu pacientu, kam akmeņi ir prognozējami pēc plāna, nav pārāk daudz. Visbiežāk tie tiek atklāti komplekso ultraskaņas izmeklējumu laikā. Parasti slimnieki pie ārsta nonāk stadijā, kad akmens jau atrodas urīnvadā un ir izsaucis neciešamas sāpes.Tad jau operācija ir neizbēgama?Operācija ir nepieciešama vienmēr. Tiek uzskatīts, ka akmeņi lielumā līdz 1 cm no organisma izvadās paši. Šis variants ir labāks pat par vissaudzējošāko operāciju. Tāpēc, ja tiek konstatēts, ka akmens atrodas urīnvadā jau pie izejas urīnpūslī, slimnieku sūta mājās un nozīmē ārstniecības preparātus, fizioterapiju, karstu vannu un mērenu fizisko slodzi, piemēram, pastaigas, lai atslābinātu urīnvada gludo muskulatūru un atvieglotu akmens iznākšanu. Tomēr, ja ar tādu terapiju akmens nedēļas laikā neizvadās, vai arī sāpes kļūst neciešamas, tad, neatkarīgi no veidojuma lieluma, tiek nozīmēta operatīvā ārstēšana.Vēl viena steidzamas operācijas indikācija ir ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, kas norāda uz iekaisuma procesa sākšanos. Tas var draudēt ar nieru iekaisuma procesiem – pielonefrītu, abscesu un karbunkulu. Un tad maza, urīnvadā iestrēguša akmentiņa dēļ reizēm nākas izoperēt visu nieri, lai glābtu cilvēka dzīvību.Vai ir kādi profilaktiski līdzekļi, kas palīdz panākt nierakmeņu slimības remisiju?Svarīgākais ieteikums – lietot pēc iespējas vairāk šķidruma (vislabāk tīru ūdeni), lai urīns būtu mazāk koncentrēts. Jo augstāka ir urīna koncentrācija, jo lielāka agregācijas (salipšanas) iespēja dažādu sāļu kristāliem.Kas attiecas uz citiem ieteikumiem, tad tie ir atkarīgi no akmeņu veidiem, jo dažādiem veidiem ir arī dažādi profilaktiskie un ārstnieciskie līdzekļi.Vai ir vērts atteikties no konkrētu produktu lietošanas uzturā, lai izsargātos no nierakmeņu slimības? Runā, ka par iemeslu nierakmeņiem var būt par daudz kalcija. Tāpat iesaka atturēties no sarkanvīna lietošanas.Uzskatīt, ka akmeņi nierēs parādās kādu produktu lietošanas rezultātā, ir naivi. Jo milzums cilvēku lieto vienādu pārtiku, bet ne jau visiem parādās nierakmeņi. Tas nozīmē, ka ne jau uzturs ir akmeņu veidošanās pamats, bet gan katra konkrētā pacienta vielmaiņas traucējumi. Tāpēc ieteikt konkrētu diētu var tikai balstoties uz katra slimnieka individuālajām īpatnībām. Kādam tiešām produkti un biopiedevas ar augstu kalcija saturu var izraisīt nierakmeņu slimību, bet kāds cits tos var lietot bez jebkādām sekām. Tieši tāda pati situācija ir ar sarkanvīnu. Vīns var būt iemesls, lai rastos veidojumi, bet tas neattieksies uz visiem pacientiem.Bet alus? To bieži iesaka nierakmeņu slimniekiem.Neuzskatu, ka alkoholisko dzērienu lietošanai ir jebkādas slimības ārstēšanas pamats. Kaut gan, piemēram, konjaks var atslābināt urīnvada muskuļu audus un radīt apstākļus, lai akmens patstāvīgi izkļūtu no organisma. Bet es neieteiktu to uzskatīt par ārstēšanas pamatmetodi.