Tev atklāta cista! Ko darīt?

Kas ir cista?
Cista grieķu valodā nozīmē "pūslis". Šis veidojums ir dobums, kas piepildās ar šķidrumu. Tas var parādīties gandrīz jebkurā orgānā vai audā, atdalīts no galvenās struktūras ar kapsulu. Cistu lokalizācijas vietas ir nieres, aknas, mutes dobums, piena dziedzeri, olnīcas, dzemde, aizkuņģa dziedzeris, galva, vairogdziedzeris un citas.
Cistas lielums un sienas biezums atkarīgs no lokalizācijas, attīstības mehānisma, pastāvēšanas ilguma u.tml. Atkarībā no pastāvēšanas ilguma, speciālisti izšķir iegūtās un iedzimtas cistas. Cistas saturs ir dziedzeru sekrēcijas uzkrāšanās rezultāts to aizsprostojuma dēļ. Dažos gadījumos cistas saturs var uzkrāties orgānos un audos.
Cistas cēloņi
Uzzinājuši, kas ir cista, pacienti ar patoloģiju bieži interesējas par tās parādīšanās cēloni. Ārsti pētījuši iemeslus, kas provocē cistas rašanos, un konstatējuši, kādēļ tā attīstās. Kā minēts iepriekš, cistas veidojas dažādos orgānos un audos, tāpēc ir daudz faktoru, kas tos izraisa. Izceļam biežākos no tiem:
* hormonālā nelīdzsvarotība;
* infekcijas slimības bez atbilstošas terapijas;
* organisma aizsargspēju samazināšanās;
* izdalīšanas kanālu aizsprostojums dziedzeros;
* parazītu klātbūtne organismā;
* audzēji;
* audu nekroze;
* mīksto audu bojājumu traumas dēļ.
Retences cista
Retences cista veidojas dziedzeros, ja sekrēta izdalīšanās ir traucēta un tas sakrājas izvadkanālos vai tieši audos, pakāpeniski veidojot dobumu. Viena no izplatītākajām lokalizācijas vietām ir dzimumdziedzeri. Olnīcu retences cista ir izplatīta ginekoloģiska slimība. Turklāt līdzīgas cistas var veidoties uz dzemdes kakla un mutes dobuma gļotādas. Daži eksperti apgalvo, ka šīs cistas var būt infekcijas izraisītājas, tāpēc to plīsums var provocēt tuvumā esošo orgānu inficēšanos.
Ramolīcijas cista
Ramolīcijas cista rodas, uzkrājoties šķidrumam pēc audu atmiekšķējuma vai sabrukuma. Šāda veidojuma sienu vienmēr veido skartā orgāna audi. Cistai attīstoties, tā var tikt aizstāta ar saistaudiem. Ir vērts atzīmēt, ka šo patoloģisko izaugumu lokalizācija ir daudzveidīga. Ramolīcijas cistas pārsvarā ir galvas un muguras smadzenēs, kaulos, audzējos, žoklī un kaulu audos.
Iedzimtā cista
Šāda cista veidojas embrija audu attīstības traucējumu dēļ. Visbiežāk tā izzūd pēc mazuļa piedzimšanas, bet ne vienmēr. To mēdz izraisīt orgānu attīstības anomālijas, kā arī nelabvēlīgie faktori mātes ķermenī grūtniecības laikā. Piemēram, infekcijas slimības, noteiktu zāļu lietošana, kā arī to var provocēt vides piesārņojums.
Parazītu cista
Pēc nosaukuma ir skaidrs, ka šo cistu provocē parazītu organismi. Cilvēka ķermeņa inficēšanās rezultātā dažādu orgānu audos veidojas dobumi. Viens no izplatītākajiem šāda veida patoloģijas veidiem ir parazītu aknu cista. Ar šo patoloģiju orgāna sastāvā notiek dažāda lieluma dobumu veidošanās.
Visi cilvēki ir uzņēmīgi pret šāda veida patogēnu. Infekcija notiek endēmiskās vietās. Parazīti galvenokārt dzīvo uz mājdzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku matiem. Saskaroties ar inficētu mājdzīvnieku, patogēns tiek pārnests pie cilvēkiem.
Audzēja cista
Audzēja cista ir tad, ja kādā orgānā veidojas dobums, kurā sakrājas šķidrums. To uzreiz nevajag uzskatīt par ļaundabīgu audzēju, tomēr, ņemot vērā raksturīgo ainu, ko tie provocē, ārsti tos klasificē kā jaunveidojumus.
Cistu simptomi
Pat zinot, kas ir cista, cilvēki var gadiem ilgi dzīvot neziņā par šāda veidojuma esamību savā organismā. Patoloģijas identificēšanas grūtības slēpjas faktā, ka cistas pazīmes parādās tikai tad, ka cista jau izaugusi pārāk liela. Un tā jau ir nopietna saslimšana, kas provocē orgāna traucējumus un patoloģiju parādīšanos:
* palielināts cistas izmērs var nospiest apkārtējos audus vai pat vairākus orgānus;
* cista var traucēt normālu asins piegādi;
* cistas zonā attīstās sāpīgas sajūtas, ko pastiprina ķermeņa slodze.
Patoloģiskā veidojuma palielināšanās provocē skartā orgāna formas un formas izmaiņas:
* kad cistas ir lokalizētas iegurņa rajonā, pacientiem rodas strauja vēdera augšana;
Liels cistas izmērs maina vēdera apkārtmēru:
* no vienas puses ir iespējami izvirzījumi, attīstās asimetrija.
Straujas hormonālā fona izmaiņas var arī uzskatīt par cistas pazīmi:
* hormonāli aktīvās olnīcu cistas sievietēm var izraisīt menstruāciju traucējumus;
* neregulāra, ilgstoša un smaga menstruālā plūsma var būt olnīcu cistisko masu rezultāts;
* pārmērīga dzimumhormonu ražošana izraisa pacienta izskata izmaiņas.
Palielināta cista galvā var izraisīt šādas komplikācijas:
* dzirdes, ožas un redzes traucējumi;
* traucēta kustību koordinācija;
* problēmas ar runu un atmiņu;
* slikta dūša, reibonis, vemšana;
* sajūtu zudums ekstremitātēs, krampji.
Kāpēc cista ir bīstama?
Cistas iespējamo seku raksturu un smagumu nosaka tās veidošanās un lokalizācija. Infekcijas parādīšanās var provocēt patoloģiju un citu tuvumā esošo orgānu bojājumus, kam ir kopīga asinsrite.
1. cista var palielināties un sākt nospiest citus orgānus;
2. cista var plīst vai asiņot, tādējādi bojāt apkārtējos audus un orgānus;
3. no labdabīga veidojuma tā var pārtapt ļaundabīgā;
4. cista var veicināt dažu orgānu mazspēju.
Cistas ārstēšana
Cistu ārstēšanas principus un metodes nosaka patoloģijas veids un lokalizācija. Pirms cistas ārstēšanas tiek veikta visaptveroša pacienta pārbaude, lai noteiktu cistas veidu, lielumu un lokalizāciju. Daudzus pacientus interesē jautājums par to, vai cista var izzust pati. Tas ir iespējams! Taču tikai ar funkcionālām olnīcu cistām, corpus luteum cistām. Pārsvarā terapijas pamatā ir ķirurģiskas metodes.
Zāles cistām
Ja pacientam ir cista, ārstēšana bez operācijas ne vienmēr ir iespējama. Zāļu terapiju var piešķirt tikai tiem cistisko veidojumu veidiem, kurus izraisa hormonālā nelīdzsvarotība. Hormonālo zāļu lietošana palīdz stabilizēt endokrīno dziedzeru darbu un palēnināt cistas augšanu. Šādu terapiju bieži veic ar olnīcu cistām. Zāles, ko lieto patoloģijas ārstēšanai:
* pretiekaisuma līdzekļi;
* spazmolītiķi;
* nomierinošie līdzekļi;
* hormonālie preparāti;
* vitamīni: A, E, B6, B12.
Cistas ķirurģiska izgriešana
Mūsdienās cistu izgriešanas metodes ir minimāli invazīvas operācijas ar īsu atveseļošanās periodu. Visbiežāk ķirurgi pielieto laparoskopiju. Cistas laparoskopija ir neliels iegriezums cistas tuvumā un ar punkciju palīdzību tiek izņemts veidojums. Līdzīgu metodi pielieto aklās zarnas operācijās. Lielai cistai ir nepieciešams plašāks darbības lauks.
Vai man ir jāizgriež cista – katru gadījumu ārsti izskata individuāli. Ķirurģiska iejaukšanās jāveic, ja:
* cistas diametrs ir lielāks par 5 cm;
* augsts plīsuma risks;
* liela deģenerācijas varbūtība ļaundabīgā audzējā.

Ja cista nerada traucējumus, speciāla ārstēšana nav nepieciešama. Taču, aizmirst par to pilnībā nedrīkst, ik gadu jādodas uz pārbaudi, lai pārliecinātos, ka cista nav palielinājusies vai sākusi asiņot utt. Ja cista rada kāda orgāna funkcijas traucējumus, nepatīkamu sajūtu, sāpes vai arī, ja draud komplikācijas, cistu pilnīgi izoperē vai lieto citas ķirurģiskas metodes.