Kuņģa čūla 85% gadījumu ir pilnībā izārstējama

Kas vispār ir peptiskā čūla, un kā tā rodas? Skaidrības labad gribu pateikt, ka gan kuņģa, gan divpadsmitpirkstu zarnas čūla medicīnā tiek dēvēta par peptisko čūlas slimību, kaut gan tās ir divas dažādas čūlas ar dažādām lokalizācijām. Lielākoties gadījumos peptiskā čūla rodas Helicobacter pylori baktērijas dēļ, kas mitinās cilvēka kuņģī. Vēl viens faktors ir stress, bet ne garīgie un emocionālie pārdzīvojumi (lielākā daļa cilvēku maldīgi domā, ka tā tas ir!), tas ir fizioloģiskais stress (stresa čūla), piemēram, smagas infekcijas, apdegumi, vairāku orgānu mazspēja utt. Ļoti svarīgi zināt, ka aizraušanās ar pretsāpju medikamentiem, piemēram, tik plaši izplatīto ibumetīnu un, protams, citiem, arī var radīt kuņģa čūlu. Pretsāpju medikamenti negatīvi iedarbojas uz kuņģa gļotādu un grauj kuņģa aizsardzības mehānismu. Tāpēc, ja ārsts vai farmaceits jums saka, ka zāles jādzer ēdienreizes vidū, tad ieklausieties un tā arī dariet. Medicīnā viss tiek balstīts uz pētījumiem, vieni pētījumi kaut ko apstiprina, citi noliedz, un pagaidām zinātnieki nav 100% devuši pārliecinošu atbildi, kā tieši helikobaktērija nonāk cilvēka kuņģī. Ir pierādījumi, ka ar baktēriju varētu inficēties ar siekalām, izvemtajām masām un fēcēm. Tomēr joprojām nav noteikts viens dominējošais baktērijas nodošanas ceļš. Droši var teikt, ka šī baktērija pārsvarā tiek iegūta bērnībā.Kā cilvēks sajūt slimības pirmos simptomus, kad jāsāk uztraukties, ka organismā kaut kas nav kārtībā?Pacienti visbiežāk sūdzas, ka viņiem ir sāpes kuņģa apvidū, kur atrodas saules pinums. Mediķi tās dēvē par epigastrālām sāpēm, kas raksturīgas kā kuņģa, tā divpadsmitpirkstu zarnu čūlai. Neliela atšķirība gan ir, piemēram, ja čūla ir kuņģī, sāpes biežāk parādās uzreiz pēc maltītes, savukārt, čūlai, kas atrodas divpadsmitpirkstu zarnā, sāpju uzliesmojumus var gaidīt divas līdz trīs stundas pēc ēšanas, kā arī tādas sāpes, kad cilvēks jūtas izsalcis. Tiklīdz kaut ko apēdīsiet, sāpju sajūta norims. Zinu vairākus cilvēkus, kuri gadiem mokas ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnu čūlu. Cik saprotu, ir jāveic helikobaktērijas analīzes, lai varētu rīkoties tālāk? Augšējās endoskopijas laikā (tautā saukta kobra) var konstatēt kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu un pie reizes pārbaudīt baktērijas esamību, paņemot audu gabaliņu, un tas noteiktu čūlas ārstēšanas taktiku. Vai to var izdarīt visās laboratorijās, un vai tā ir valsts apmaksāta procedūra?Analīzes var nozīmēt jebkurš ārsts, kuram ir aizdomas par šo baktēriju. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, taču to var izdarīt arī par maksu. Tas atkarīgs no speciālista, kas dod nosūtījumu, un no paša pacienta.Tātad ir iespēja izārstēties?Ārstēšana ir grūta un laikietilpīga. Ir jāmaina ēšanas paradumi, strikti jāietur saudzējoša diēta. Čūla pēc būtības ir brūce, kurai jāļauj sadzīt, savukārt kuņģa skābe tam varētu krietni traucēt, kādēļ visiem pacientiem tiek izrakstīti tablešu medikamenti (nopērkami bez un ar recepti), kas samazina sālsskābes izdalīšanos kuņģī un atvieglo, paātrina čūlas dzīšanu. Terapijas efektivitāti (čūlas sadzīšanu) izvērtē ar atkārtotu augšējo endoskopiju pēc 6–8 nedēļām no terapijas sākuma. Ja pirmreizējās kuņģa čūlas diagnosticēšanas laikā tiek atrasta arī helikobaktērija, terapijas taktika nedaudz mainās. Tad izmanto trīspakāpju baktērijas izkaušanas terapiju.Pirmajā reizē 10 dienu kursa laikā jādzer divu veidu antibiotikas un jau minētie sālsskābi mazinošie medikamenti. Pēc mēneša varētu atkārtoti veikt augšējo endoskopiju, pārbaudot čūlas sadzīšanas pakāpi un helikobaktērijas izkaušanas terapijas efektivitāti.Ja izkaušana nav bijusi veiksmīga, otrajā etapā pacientam tiek dotas citu veidu antibiotikas, pēc kā atkārtoti, pēc viena mēneša kopš terapijas beigām nosaka baktērijas esamību kuņģī. Te varētu palīdzēt arī testi bez endoskopijas – elptests, fēču izmeklēšana un antivielas asinīs. Ja arī ar otro reizi neizdodas baktēriju iznīcināt, tad pastāv vēl trešais antibiotiku kurss. Izkaušanas terapijas efektivitāte svārstās no 70 līdz 90%, tomēr paliek tie 20–30% gadījumu, kad Helicobacter pylori infekcija netiek iznīcināta un paliek organismā.Tas ir gadījumos, kad slimība ielaista?Grūti pateikt. Čūlas dzīšanas procesu ietekmē vairāki faktori, kā diētas neievērošana, alkohola lietošana, smēķēšana, helikobaktērijas esamība u. c. Helikobaktērijas izkaušana var mazināt kuņģa ļaundabīgā audzēja rašanās iespēju. Kāpēc baktērijas izkaušanas terapija var būt daudzpakāpju vai pat nesekmīga? Par iemeslu varētu būt baktērijas spēja mainīt savu struktūru un būt nejutīgai pret antibiotikām, īss ārstēšanas kurss, cilvēka ģenētiskās īpatnības, kas ietekmē sālsskābes izdalīšanos mazinošo medikamentu pārstrādi, pacienta līdzestības trūkums u. c.Tomēr ļoti gribas zināt, kāpēc cilvēki mokās gadiem. Tas varbūt ir ārstu kompetences jautājums, ne visi zina, kā ārstēt kuņģa čūlu? Nevarēšu komentēt visu ārstu kompetenci. Katram ārstam ir sava pieredze, un katrs ārstē ar tām metodēm, kuras viņš pats pārbaudījis un viņam tās šķiet ietekmīgas, lai gan citam kolēģim, tas varētu šķist pilnīgi aplami. Ļoti bieži, it īpaši pacientiem cienījamā vecumā, ir grūti paskaidrot problēmas nopietnību. Viņi nereti pārprot ārsta rekomendācijas, mēdz uztvert citādi, nekā tiek skaidrots.Labi, tad rodas svarīgs jautājums. Vai ārstēšana ir kāda medicīnas novitāte?Nē, šī metode jau vairākus gadus ir zināma.No kādiem pārtikas produktiem būtu jāizvairās slimniekiem ar peptisko čūlu un tās ārstēšanas laikā?Grūti ieteikt precīzu diētu, bet skaidrs ir viens – nevajadzētu lietot pārtikas produktus, kas kairina kuņģi. Tie ir kofeīnu saturoši produkti – kafija, tēja, šokolāde –, gāzēti dzērieni, alkohols, citrusaugļi un to sula, visi skābie produkti, piemēram, tomāti, āboli, arī cepti ēdieni, marinējumi un skābējumi, asi, piparoti ēdieni, kā arī sālīti produkti. Katram indivīdam pašam jāseko līdzi, no kādiem produktiem viņam rodas diskomforts, tad no tiem vajadzētu izvairīties. Kā definē hronisku kuņģa čūlu?Par akūtu čūlu varētu uzskatīt tādu, kas sadzīst divu mēnešu laikā, bet par hronisku, kas nedzīst pat pēc astoņu nedēļu ārstēšanas kursa. Recidivējoša čūla ir tāda, kas pēc sarētošanās atveras no jauna. Tomēr savā būtībā čūlu nevar saukt par hronisku, jo tā ir brūce, hronisks ir gastrīts. Hroniskam gastrītam raksturīga kuņģa gļotādas atrofija, kuras dēļ samazinās kuņģa sulas izdalīšanās. Vai ir kādi piesardzības pasākumi, kā var izvairīties no peptiskas čūlas, piemēram, nedzert no vienas krūzītes ar citu cilvēku?Atgādinu, ka helikobaktērija ir viens no peptiskās čūlas attīstības faktoriem. Jūs nesaslimsiet ar peptisko čūlu, ja dzersiet no vienas krūzes ar citu cilvēku, bet, vai šādā veidā jūs neinficēsieties ar baktēriju, to nevaru apgalvot. Te ir jārunā par iespējamo riska faktoru mazināšanu, piemēram, smēķēšanas atmešanu, alkohola nelietošanu, vispārpieņemtās higiēnas pasākumu ievērošanu – mazgāt rokas pēc tualetes apmeklējuma, pārnākot mājās, pirms ēšanas, arī sabiedriskās vietās, ievērot kuņģim saudzīgu diētu. Bet paliek arī faktori, kurus mēs nekādā veidā nevaram ietekmēt, piemēram, attīstoties stresa čūlām.Kas gaidāms, ja cilvēks neārstē kuņģa čūlu?Rodas dažādas komplikācijas. Viena no tām ir asiņošana, čūla var asiņot nedaudz vai spēcīgi, ar strūklu. Pēdējais ir dzīvībai bīstami. Vēl viena komplikācija, pat ārstējot čūlu, ir tāda, ka, brūcei sadzīstot, rodas rētaudi. Sliktākajā gadījumā rētaudi var aizsprostot to vietu, kur kuņģis savienojas ar divpadsmitpirkstu zarnu traktu. Ja rodas necaurejamība, ēdiens paliek kuņģī, sāk bojāties, kaut gan bieži tas izraisa vemšanu, organismā jau notiek saindēšanās. Arī nesaindējoties cilvēks nesaņem nepieciešamās barības vielas, lai izdzīvotu. Tāpat mēdz gadīties, ka kuņģī vai zarnās izveidojies caurums, kas ļauj barības vielām nonākt tur, kur tās izraisa organisma saindēšanos. Visi minētie piemēri var novest pie letāla iznākuma.

Der zināt!Smagākos peptiskas čūlas gadījumos var būt arī tādi simptomi kā asiņu vemšana (sarkanā vai melnā krāsā), vēdera izeja ar tumšu asiņu piejaukumu vai arī melna, darvai līdzīga vēdera izeja, slikta dūša vai vemšana, neizskaidrojams svara zudums vai arī apetītes izmaiņas. Ja simptomi nepāriet vai ir smagi, ir jāvēršas pie ārsta. Skābi mazinoši līdzekļi var uz laiku pieklusināt sāpes, taču tiem ir īss efekts. Asiņošana var būt maz izteikta un hroniska vai arī strauja un pēkšņa. Ilgstošā laika posmā maz izteikta asiņošana izraisīs anēmiju. Izteikts asiņu zudums prasīs hospitalizāciju un asiņu pārliešanu.