Šveices sporta parlaments, ko veido delegāti no Šveices sporta federācijām un to sadarbības organizācijām, olimpiskās komitejas locekļiem un sportistu pārstāvjiem, piektdien atbalstīja kandidēšanu uz 2030. vai 2034.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu.
Iepriekš novembrī par savu kandidatūru 2030.gada spēlēm oficiāli paziņoja Zviedrija, kas kā partneri spēļu uzņemšanai uzrunājusi Latviju ar nolūku izmantot Siguldas ledus trasi kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona sacensībām, kā arī Francija, kas olimpiskās spēles plāno uzņemt Alpu reģionos. Tāpat iespējama arī Soltleiksitijas kandidēšana, taču amerikāņi, visticamāk, izvēlēsies pretendēt uz 2034.spēļu rīkošanu.
Plānots, ka nākamajā nedēļā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) valde lems, kuras valstis kandidēs uz 2030.gada spēļu rīkošanu un kuras uz 2034.gada spēlēm.
Šveices kandidatūrai bija vienbalsīgs atbalsts sporta parlamentā.
Pirms tam priekšizpētē tika secināts, ka olimpiskās spēles labāk rīkot decentralizēti, iekļaujot visus četrus lingvistiskos reģionus un sacensības aizvadot jau gatavotos infrastruktūras objektos. Tāpat secināts, ka olimpiskajām spēlēm vajadzētu būt lielākoties finansētām no privātajiem līdzekļiem.
No visiem nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem Šveicei nav tikai atbilstoša ātrslidošanas ovāla, taču tā vietā, lai būvētu jaunu, tiktu meklētas iespējas aizvadīt sacensības kādā no kaimiņvalstīm.
Šveicē olimpiskās spēles notikušas 1928. un 1948.gadā Sanktmoricā.