Politoloģe: Koalīcijas partneri šobrīd nav ieinteresēti gāzt valdību

Kā norādīja politoloģe, sabiedrība neuzskatot, ka valdības gāšana ir pozitīvi vērtējama aktivitāte. Ja šī valdība turējusies kopā dažādu izaicinājumu gaismā, tad partiju aktivitātēm, apmainoties ar pārmetumiem, nav mērķa gāzt valdību.

Metla-Rozentāle atzina, ka šīs aktivitātes no koalīcijas puses esot ar priekšvēlēšanu pieskaņu un katra partija vēloties parādīt turēšanos pie sava elektorāta interesēm.

"Šīs atšķirīgās pozīcijas vairāk ir gaidāmo vēlēšanu priekšvēlēšanu retorika, kas visdrīzāk nav tik bīstamas, lai varētu teikt, ka tas ir pamats valdības krišanai," sacīja politoloģe, vērtējot, ka šai valdībai iepriekš ir bijis daudz izaicinājumu, tomēr pierādīts, ka šajā trīs partiju modelī viņi ir gatavi turpināt strādāt, neraugoties uz dažādām pretrunām.

Metla-Rozentāle arī atzina, ka koalīcijas partijas pārmetumus viens otram turpmāk varētu veltīt biežāk. Kritika varētu būt saistīta ar jautājumiem, kas ir aktuāli to elektorātam, vai kurus vēlētājs uztver un saprot. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītās Zemkopības ministrijas (ZM) rosinātie grozījumi Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, pret ko iebilduši "Progresīvie", esot viegli komunicējams jautājums.

Politoloģe pauda uzskatu, ka partiju retorikā tiks izmantotas sabiedrību polarizējošas tēmas, kā tas vienmēr notiekot priekšvēlēšanu procesā.

Kā vēstīts, tuvojoties laikam, kad valdībā tiks skatīts nākamā gada budžets, koalīcijas partneru - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Jaunās vienotības (JV) - politiķi apmainījās pārmetumiem par valsts izdevumu pārskatīšanas sekmēm.

Kā paziņojumā medijiem norādīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tā aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) nopietnāk pievērsties valsts izdevumu pārskatīšanai un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai.

Komentējot ZZS aicinājumu Ministru prezidentei, JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA pauda, ka ZZS "vajadzētu pāriet no vārdiem uz darbiem".

Jurēvics apgalvoja, ka līdz šim no ZZS nav saņemti konkrēti priekšlikumi par valsts izdevumu samazināšanu. Viņš skaidro, ka, pretēji publiski paustajai retorikai, ZZS ir iesniegusi vairākus ierosinājumus, kas paredz būtisku izdevumu palielinājumu valsts budžetā, tostarp vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Savukārt "Progresīvie", reaģējot uz ZM rosinātajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, norādīja, ka kategoriski neatbalsta mežu izciršanu kā risinājumu budžeta lāpīšanai.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atzina, ka ZM vīzija "par Latviju kā trešās pasaules valsti, kas iztirgo savus visdārgākos resursus par lētu cenu ir, deviņdesmito gadu paliekas".

Jau ziņots, ka valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.