Cilvēki satraucas par nelaimes gadījumiem, bet apdrošinās nepietiekami (+VIDEO)

Apdrošināšanas ekspertu pētījums par nelaimes gadījumu uztveri, kas veikts Latvijā, atklāj, ka 72% aptaujas dalībnieku pieņem, ka ar tiem var notikt kāds nelaimes gadījums, bet 28% uzskata, ka "nelaimes gadījums ar mani notikt nevarētu". Tajā pašā laikā pētījums atklāj, ka tikai 27% respondentu ir parūpējušies par nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Pētījums arī parāda, ka cilvēki dažiem riskiem pievērš pastiprinātu uzmanību, kamēr citus nenovērtē.

"Mūsu pētījums atklāj lielu atšķirību starp to, ko cilvēki sagaida un pret ko ir apdrošinājušies. Tas visdrīzāk parāda cilvēcisku attieksmi, proti, mēs zinām, ka ar mums kaut kas var notikt, bet neesam tam sagatavojušies un nedomājam par to ikdienā. Iespējams, mēs neapzināti ceram, ka tieši mēs izspruksim bez negadījumiem, lai arī racionāli saprotam, ka tā var nebūt. Protams, mums visiem vērtīgāk ir riskus apzināties un nodrošināties pret tiem. Apdrošinoties pret negadījumiem, mēs varam aiztaupīt satraukumus un emocionāli pievērsties tam, kas mums ikdienā ir patiesi svarīgs, nevis paļauties uz labu laimi vai bez atbalsta cīnīties ar negadījumu sekām," saka risku eksperts Raitis Čaklis.

Par ceļu satiksmes negadījumiem satraucas pastiprināti, bažīgi arī par sadzīves traumām

Salīdzinot pētījuma datus ar faktiski pieteikto nelaimes gadījumu statistiku, redzams, ka cilvēki dažādi vērtē negadījumu iespējas - ir riski, kuriem cilvēki pievērš daudz uzmanības, bet citus riskus novērtē par zemu. Piemēram, pētījumā 39% respondentu uzskata, ka ar tiem var notikt ceļu satiksmes negadījums, bet patiesībā tikai 2% no pieteiktajiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem. Šis ir risks, ko iedzīvotāji pārvērtē visvairāk, iespējams, tādēļ, ka pamatoti apzināti pievērš uzmanību satiksmes noteikumiem un ir daudz par tiem mācījušies. Attiecīgi, satiksmes negadījumi ir pastiprinātā uzmanības lokā un cilvēki tiem ir gatavi.

Pētījums atklāj, ka arī sadzīves traumu iespējamība tiek uztverta kā lielāks drauds nekā tas ir realitātē, proti, 48% pētījuma dalībnieku bažījās, ka ar tiem var notikt sadzīviska trauma mājās, piemēram, griezumi, apdegumi, savainošanās ar instrumentiem u.tml. Pieteikto nelaimes gadījumu statistikā sadzīves traumas tiešām ir būtiska daļa - 28%, kas tomēr ir mazāk par pētījumā pausto.

Visprecīzāk vērtē kritienu iespējamību un darba traumas, bet nenovērtē sportu

Visprecīzāk iedzīvotāji spēj novērtēt kritienu iespējamību - pētījumā 38% satraucas, ka varētu gadīties kāds kritiens, piemēram, uz ielas, mājās vai pa kāpnēm. Arī pieteikto nelaimes gadījumu statistikā kritieni sastāda 40%. Tāpat arī traumas darbā cilvēki paredz samērā precīzi - gan viedokļu pētījumā, gan ekspertu statistikā to ir 12%.

Savukārt sporta traumas viedokļu pētījumā pieļauj vien 12% respondentu, bet ekspertu dati parāda, ka tās ir 18% no visiem pieteiktajiem nelaimes gadījumiem. Aptaujā respondenti varēja atzīmēt vairākus iespējamo negadījumu veidus, tādēļ atbilžu kopsumma veido vairāk kā 100%.

No šampanieša korķa trāpījuma pa bērna aci līdz nelaimīgam kāpostu katlam

Lai arī visi nelaimes gadījumi notiek negaidīti, un samēra izplatīta ir paslīdēšanas uz slapjas grīdas un paklupšana, daži notikumi mēdz būt pavisam neparedzami, piemēram, pagājušajā gadā Latvijā tika pieteikta atlīdzība nelaimes gadījumam, kas radies, kad svinību laikā izšauts šampanieša korķis trāpījis bērnam pa aci, bet citā gadījumā kāds cilvēks nelaimīgi applaucējies ar karstu katlu, kur sautējis kāpostus svētkiem. Traumas virtuvē papildina arī gadījums, kad pavārs iegriezis sev kājā, tīrot sasalušu zivi, bet kādā citā gadījumā cilvēks guvis griezumu rokā, kad ēdiena gatavošanu iztraucējis kaķis, kas uzlēcis uz pleca. Samērā izplatīti ir arī griezumi ar saliekamajiem nažiem vai nažu asināšanas laikā. Savukārt kritienu statistikā biežāki ir gadījumi, kad cilvēki paklūp, ejot pa kāpnēm, izkāpjot no auto vai sabiedriskā transporta.