"Latvijas valsts mežiem" pilnībā jāpaliek valsts īpašumā

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pilnībā jāpaliek valsts īpašumā, jo valsts mežus nedrīkst privatizēt, aģentūrai LETA akcentē zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūru LETA informēja, ka, ministra ieskatā, "Latvijas valsts meži" nevar būt starp valsts kapitālsabiedrībām, kuru daļu akcijas varētu līdz 2029.gadam pārdot publiskajā piedāvājumā, jo tas faktiski nozīmētu šī stratēģiski nozīmīgā un Latvijas ekonomikai būtiskā uzņēmuma privatizāciju.

Krauze skaidro, ka LVM apsaimnieko aptuveni 1,62 miljonus hektāru Latvijas zemes un ir valstiski stratēģiski svarīgs uzņēmums, kas pieder Latvijas tautai un katru gadu valsts budžetā iemaksā lielas summas.

"Tāpēc esmu kategoriski pret šī uzņēmuma privatizāciju. Tas vienkārši nav iespējams - valsts meža privatizācija," akcentē ministrs, izsakot pārliecību, ka arī Saeimā neatbalstīs LVM daļu akciju pārdošanu publiskajā piedāvājumā.

"Es nevaru iedomāties, pie kādiem apstākļiem deputāti gribētu pārdot šādu stratēģiski ļoti nozīmīgu un pelnošu uzņēmumu," uzsver Krauze, piebilstot, ka nevar pārdot arī citus stratēģiski nozīmīgus valsts uzņēmumus, tostarp AS "Latvenergo".

Tāpat viņš min, ja Finanšu ministrija (FM) vai kāds cits vēlas biržā kotēt kādu valsts uzņēmumu akcijas, tad biržā iespējams laist dažus telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu un līdzīgus uzņēmumus, bet to starpā nevar būt LVM.

Jau ziņots, ka FM saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodevusi sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam".

Ziņojumā sniegta aktualizēta informācija par līdz šim paveikto kapitāla tirgus attīstībā, apskatītas tirgus tendences un virzība uz iepriekš izvirzītajiem mērķiem, kā arī sniegti priekšlikumi turpmākajiem soļiem.

Tostarp ziņojumā spriests, ka dodot iespēju privātajiem investoriem iegādāties daļu no publiskai personai piederošajām kapitāldaļām, iespējams rast balansu starp publiskas personas interesēm un privāto tirgus dalībnieku interesēm. Proti, ja publiska persona, paturot līdzdalību kapitālsabiedrībā 100% apmērā, var negatīvi ietekmēt tirgus attīstību, tad samazināts līdzdalības apmērs var nodrošināt pakāpenisku privātā sektora iesaisti attiecīgajā tirgus segmentā, sekmējot konkurenci un kapitālsabiedrībā investēto publisko līdzekļu atgriešanos publiskās personas budžetā.