Iespējamās izmaiņas izdienas pensijās būtu attiecināmas tikai uz jaunajiem darbiniekiem, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Kozlovskis uzsvēra, ka diskusijās ar finanšu ministru vairākkārt norādīts uz nepieciešamību rūpīgi izvērtēt plānotās izmaiņas sistēmā. Viņaprāt, ja šīs izmaiņas tiks ieviestas, tās būtu jāattiecina tikai uz jaunajiem darbiniekiem, nevis uz tiem, kuri jau šobrīd strādā iekšlietu struktūrās.
Viņš norādīja, ka policijā, robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir daudz darbinieku, kuri jau ir sasnieguši noteiktu vecumu, un šiem cilvēkiem ir jānodrošina atbilstoši darba apstākļi. Šādu darbinieku skaits mērāms simtos. Ja tiktu pieņemts regulējums, kas pasliktinātu viņu situāciju, tas būtu nepieņemami.
Kozlovskis arī uzsvēra, ka šobrīd ir ļoti svarīgs brīdis, kurā katra diena ir nozīmīga, un kļūdaini lēmumi var izmaksāt daudz dārgāk nekā rūpīgi pārdomātas investīcijas. Lai gan viņš apzinās, ka šādu risinājumu īstenošana prasa līdzekļus, ilgtermiņā nepareizi lēmumi var radīt vēl lielākas izmaksas.
Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvērusi, ka ir jārunā par izdienas pensiju sistēmas godīgumu pret pārējiem strādājošajiem.
Viņa paudusi, ka par to nevar atļauties nediskutēt.
Premjere norādījusi, ka atbildīgās institūcijas domā par iespējām palielināt kopējo nodarbināto skaitu valstī.
Siliņa uzsvērusi, ka, piemēram, profesijas iegūšanai vai pārorientēšanai būtu jāuzrunā arī iedzīvotāji gados. Tāpat vairāk būtu jāiesaista no Latvijas aizbraukušie, lai viņi varētu atgriezties.
Kā vēstīts, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) maija sākumā paziņoja, ka šogad rosinās palielināt izdienas pensijas vecumu. Ašeradens skaidroja, ka vecuma pensijas saņemšanas vecums Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielināts par pieciem gadiem - līdz 65 gadiem, bet izdienas pensijas vecums nav mainīts.
Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.