Latvijas mežos mazinās egļu astoņzobu mizgrauža aktivitāte (+VIDEO)

Saskaņā ar Valsts meža dienesta un LVMI "Silava" apkopotajiem datiem šogad mazinājusies egļu astoņzobu mizgrauža aktivitāte Latvijas mežos. Mitrais un vēsais pavasaris ir nelabvēlīgi ietekmējis mizgrauža lidošanas intensitāti.

Līdz jūnija sākumam lielākie svaigie egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi novēroti atsevišķās vietās Kurzemē un Sēlijā. Tāpat saglabājās paaugstināta bojājumu iespējamība vietās, kur tā tika konstatēta iepriekšējos gados.

Arī šogad pirmā egļu astoņzobu mizgrauža vaboļu izlidošana novērota jau aprīļa sākumā, tomēr nepiemēroto laikapstākļu dēļ masveidīga vaboļu pulcēšanās mežaudzēs nenotika. Līdz ar to egļu audžu bojājumu risks līdz maija otrajai pusei saglabājās neliels. Tomēr Valsts meža dienests aicina saglabāt piesardzību, jo situācija var strauji mainīties atkarībā no laikapstākļu izmaiņām.

Valsts meža dienests atgādina, ka līdz 2025.gada 31.augustam noteiktās egļu mežaudžu aizsardzības zonās turpināsies saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas izsludināti saistībā ar mizgrauža masveida savairošanās situāciju Latvijas teritorijas mežos. Informācija par meža nogabaliem, kur uz laiku apturēta koku ciršana, īpašniekiem pieejama, izmantojot speciāli izveidotu elektronisku rīku Meža valsts reģistrā: gis.vmd.gov.lv/apliecinajumi, kur ievadāms saņemtā apliecinājuma numurs.

Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir smecernieku apakšgrupas vabole. Tā ir konstatēta Eiropā, Āzijā un dažviet Āfrikā.

Pieaugušajiem īpatņiem parasti ir 4,0-5,5 mm garš, cilindrisks un spēcīgs, melns vai brūns ķermenis. Segspārnu ķerīte ar četriem konusveida zobiem katrā pusē; trešais zobs ir lielākais, tā galotne pogveidīga. Olas ir dzeltenīgi baltas. Kāpuri ir balti. Arī kūniņa ir baltā krāsā.

Mizgraužu vārds cēlies no tā, ka tie vairojas mizas iekšpusē, dzīvā vai mirušā lūksnē. Pieaugušās vaboles pārziemo kritalās un saimniekkokos, ja vides apstākļi nav piemēroti, lai vairotos. Piemērotos apstākļos vaboles ceļo kilometriem tālu, lai atrastu piemērotu saimniekkoku. Kad tas atrasts, pieaugusī vabole izurbjas cauri novājinātā koka mizai, veidojot tuneļus, kur pāroties un dēt olas. Mizgrauži izdala feromonus, lai piesaistītu citus sugas īpatņus. Divas līdz piecas nedēļas pēc koka inficēšanas tās var doties uz citu koku un atkārtot procesu. Kad kāpuri izšķiļas, tie barojas zem mizas, un turpat arī veido kūniņas. Gadā var veidoties līdz trim šo kukaiņu paaudzēm.