Jauniešu izmēģinājuma vēlēšanu jeb signālvēlēšanu pirmajā nedēļā savu izvēli paudusi ievērojami mazāk nekā puse no mērķauditorijas, taču precīzu skaitu rīkotāji neatklāj, noskaidroja aģentūra LETA.
Izmēģinājuma vēlēšanās 15 pašvaldību jaunieši tiešsaistē var balsot par tiem pašiem kandidātu sarakstiem, kurus partijas piedāvās pašvaldību vēlēšanās vasaras sākumā.
Signālvēlēšanu mērķauditoriju veido aptuveni 23 500 jauniešu vecumā no 16 līdz 17 gadiem. Lai gan sākotnēji rīkotāji cerēja iesaistīt līdz pat 80% šīs vecuma grupas pusaudžu, pašlaik prognozes sarukušas līdz 30-40%.
Lai gan izmēģinājuma vēlēšanas sakrīt ar centralizēto eksāmenu laiku, rīkotāji zemās aktivitātes iemeslu saskata pieaugušo attieksmē pret jauniešu pilsonisko iesaisti. Jauniešu iespējas lielā mērā nosaka pieaugušo demokrātijas izpratne un kultūra, aģentūrai LETA norādīja izglītības projekta vadītāja, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāre Liene Valdmane, kura skolotājus un amatpersonas dēvē par "informācijas vārtsargiem".
Valdmane norādīja, ka sabiedrībā vēlēšanu nozīme tiek uztverta dažādi, tostarp izskan, ka dalība vēlēšanās nav obligāta un jaunieši nobalsos, ja paši vēlēsies. Viņa norādīja, ka "šādas frāzes sāpina", jo pieaugušo uzdevums ir palīdzēt jauniešiem izaugt par atbildīgiem pilsoņiem - ar zināšanām, prasmēm un vēlmi aktīvi piedalīties sabiedrības veidošanā.
Ja pieaugušie nolemj, ka jauniešiem pilsoniskā līdzdalība nav būtiska, tas ir pretrunā demokrātijas pamatvērtībām, uzskata Valdmane. Viņa atgādināja, ka daļa šo jauniešu jau nākamgad varēs balsot Saeimas vēlēšanās, un skola "ir pēdējā iespēja" sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes.
Jauniešu aktivitāte izmēģinājuma vēlēšanās pašvaldībās atšķiras. Četrās pašvaldībās - Daugavpilī, kā arī Ludzas, Alūksnes un Dobeles novados - jauniešu aktivitāte pārsniegusi pieaugušo aktivitāti 2021.gada pašvaldību vēlēšanās. Šajās pašvaldībās līdz šim nobalsojuši vairāk nekā 34% jauniešu.
Savukārt Jūrmalā līdz šim izmēģinājuma vēlēšanās piedalījušies mazāk nekā 1% no 1085 jauniešiem Valdmane to skaidro ar pašvaldības pretestību - ierobežojot informācijas izplatīšanu un traucējot jauniešu pulcēšanās brīvību, Jūrmalas jaunieši kļūst ļoti grūti sasniedzami, tādēļ viņu balss tur neizskanēs.
Projekta vadītāja kā pozitīvu piemēru izcēla Jelgavas pašvaldību, kura netika izlozēta, bet paši jaunieši mobilizējušies un organizē izmēģinājuma vēlēšanās. Tās notiks 29.maijā klātienē, un tajās piedalīsies skolēni no Jelgavas 4.vidusskolas, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas.
Izmēģinājuma vēlēšanas noslēgsies šonedēļ, 31.maijā, bet to rezultāti tiks paziņoti pašvaldību vēlēšanu dienas vakarā pēc iecirkņu slēgšanas, 7.jūnijā, plkst.20.01. Līdz šim tehniski izaicinājumi balsošanas nodrošināšanā nav bijuši.
Signālvēlēšanas tiek rīkotas Alūksnes novadā, Balvu novadā, Bauskas novadā, Daugavpilī, Dobeles novadā, Jūrmalā, Ķekavas novadā, Liepājā, Ludzas novadā, Madonas novadā, Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastos un Tukuma novadā. Signālvēlēšanās Rīgā varētu piedalīties lielākais jauniešu skaits, jo tur mīt ap puse akcijas mērķauditorijas.
Izmēģinājuma vēlēšanām izveidota speciāla metodika, lai atvieglotu partiju programmu analīzi. Par tās lietošanu informēja pedagogus, jaunatnes darbiniekus un skolēnu pašpārvaldes. Vairākās skolās nodarbības vadīja izglītības projekta rīkotāji vai jauniešu organizācijas, citur ar metodiku strādāja paši skolotāji.
Signālvēlēšanu ideja aizgūta no Norvēģijas un citām Ziemeļvalstīm. Latvijā tās rīko biedrības "Latvijas Jaunatnes padome" un "Eiropas Kustība Latvijā" ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu.
Jūrmalas pašvaldībā, komentējot signālvēlēšanu rīkotāju pausto, aģentūrai LETA apgalvoja, ka pašvaldība augstu vērtē iniciatīvas, kas sekmē jauniešu iesaisti demokrātijas procesos, veicina viņu pilsonisko kompetenci un aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, ir jāievēro likumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem politiskajiem spēkiem un novērst administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.
Pašvaldība esot īpaši izvērtējusi situāciju, jo Jūrmalas Izglītības pārvaldes pakļautībā esošo divu izglītības iestāžu - Jūrmalas Valsts ģimnāzijas un Jūrmalas Vaivaru pamatskolas - vadītājas vienlaikus ir arī Jūrmalas domes deputātes un kandidē arī 2025.gada vēlēšanās. Šajās izglītības iestādēs mācās vairāk nekā ceturtdaļa visu to jaunieši, kuri iekļauti projekta "Signālvēlēšanas" mērķauditorijā, proti, 16 un 17 gadus veci audzēkņi.
"Ņemot vērā šos apstākļus, pašvaldība preventīvi saskatīja būtiskus riskus, kas varētu radīt maldinošu priekšstatu par iespējamu pašvaldības iesaisti konkrētu deputātu politisko interešu veicināšanā," informē pašvaldībā.
Lai novērstu iespējamos pārkāpumus un mazinātu riskus pašvaldības un projekta reputācijai, vietvara konsultējusies arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas atbildes vēstulē uzsvēris nepieciešamību izvērtēt iespējamos priekšvēlēšanu aģitācijas riskus un rekomendējis pašvaldībai atturēties no pasākumiem, kas varētu tikt interpretēti kā priekšvēlēšanu aģitācija. Tādēļ, "rūpīgi izvērtējot visus faktorus", pašvaldība nolēmusi šogad nepiedalīties projektā "Signālvēlēšanas".