Salaspils piemiņas memoriālā izstāde par Ukrainas upuriem (+VIDEO)

Salaspils karagūstekņu nometnes piemiņas vietā tiks atklāta brīvdabas izstāde "Kara upuri". Tā būs apskatāma arī Salaspils memoriāla teritorijā.

Sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktoru Uldi Neiburgu un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu, kā arī Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta darbinieci, žurnālisti un dzejnieci Nataļku Pozņaku-Homenko, Daugavas muzejs no 8.maija līdz 30.jūnijam Salaspils memoriāla teritorijā un Salaspils karagūstekņu nometnes vietā izstādīs brīvdabas izstādi "Kara upuri".

Izstādi veidos divas daļas. Viena daļa vēstīs par kara upuriem 2. Pasaules karā Latvijā, bet otra daļa vēstīs par kara upuriem Ukrainā mūsdienās. Izstādes mērķis ir vērst uzmanību uz kara postošo ietekmi uz cilvēku dzīvi, sniedzot ieskatu Ukrainā notiekošajā mūsdienās un vēsturiskajā pieredzē Latvijā.

Nataļka Pozņaka-Homenko: "Ilgu laiku nacistu nometnes bija civilizētās pasaules nežēlības un noziegumu pret cilvēci simbols. Bet tas, kas šobrīd notiek karagūstekņu nometnēs Krievijā, pārsniedz visas iztēles robežas par cilvēku nežēlību. 95% karagūstekņu, kas to ir piedzīvojuši, stāsta par briesmīgām spīdzināšanām un pazemojumiem: sišanu, elektrošoku, indīgu vielu izmantošanu, mērdēšanu badā un medicīniskās palīdzības nesniegšanu. Krievijas gūstā cilvēki zaudē līdz pat 70 kg no sava svara. Daudzi neatgriežas - 27 gadus vecās ukraiņu žurnālistes Viktorijas Roščinas ķermeni atdeva sakropļotu - viņai bija izņemtas smadzenes, acs āboli un daļa trahejas. Pārkāpjot Ženēvas konvenciju, Krievijas karavīri nošauj ieslodzītos, videokameru priekšā nogriež galvas un kastrē gūstekņus. Tas viss notiek šobrīd, mūsu laikā. Par šo ir jārunā. Esmu pateicīga izstādes organizatoriem par iespēju pastāstīt patiesību par to, kas notiek tagad un par noziegumiem, ko Krievijas armija ir pastrādājusi Ukrainā kopš 2014.gada. Lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Ļaunums ir jāaptur, pirms tas mūs iznīcina."

Izstāde veidota sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas projektu "Latvijas 20.-21.gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi".