Latvijas zinātnieki strādāja pie 14 000 tonnu smaga pazemes solenoīda (+VIDEO)

Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Lielā hadronu paātrinātāja eksperiments CMS, kurā strādā arī Latvijas pētnieki, ir saņēmis prestižo balvu “The Breakthrough Prize” fundamentālajā fizikā.

CERN kompaktā mionu solenoīda (The Compact Muon Solenoid – CMS) eksperimentā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību ļoti lielā enerģijā tiek imitēts Lielais sprādziens, mērījumos meklējot atbildes uz jautājumiem par Visumu un cenšoties atklāt jaunus fizikas fenomenus. CMS eksperimentā strādā arī Latvijas zinātnieki un doktoranti – Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes kopējās studiju programmas “Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas” studenti, kuri savus promocijas darbus izstrādā CERN. Kopumā CERN strādā 18 Latvijas zinātnieki un doktoranti, rakstīja Labs of Latvia.

Kompaktais mionu solenoīds ir viens no Eiropas kodolpētījumu centra CERN Lielā hadronu pretkūļu paātrinātāja daļiņu detektoriem. Kompaktā mionu solenoīda eksperimenta uzdevums ir izpētīt plašu fizikas jautājumu loku, tostarp meklēt Higsa bozonu, papildu dimensijas un tumšās matērijas daļiņas.

Detektors ir 14 000 tonnu smags, 21 metrus garš un 15 metri diametrā.Tas atrodas pazemē Francijas teritorijā, netālu no Ženēvas. KMS izveidē un eksperimenta norisē piedalās vairāk nekā 4000 cilvēku no 229 zinātnes iestādēm 51 valstī, tostarp RTU (no 2017. gada).

Balva “The Breakthrough Prize” piešķirta arī trim citiem CERN eksperimentiem – par detalizētiem Higsa bozona īpašību mērījumiem, jaunu spēcīgas mijiedarbības daļiņu atklāšanu, retu procesu un matērijas un antimatērijas asimetrijas izpēti. Šo darbu veic tūkstošiem pētnieku no vairāk nekā 70 valstīm, un ar balvu ir novērtēti šo zinātnieku pētījumi Lielā hadronu paātrinātāja otrajā fizikas datu vākšanas periodā “Run 2”.

Līdztekus balvai tiek piešķirta arī trīs miljonu dolāru naudas prēmija, kuru nolemts grantu veidā sadalīt eksperimentos strādājošajiem doktorantūras studentiem, kuri gūst pieredzi CERN un iegūtās zināšanas var nodot savās valstīs.

“Esmu ļoti lepna, ka Lielā hadronu paātrinātāja sasniegumi ir novērtēti, piešķirot šo prestižo balvu. Tā ir burvīga atzinība tūkstošiem cilvēku no visas pasaules par ikdienā sniegto ieguldījumu, pūlēm, kompetenci un ziedošanos, paplašinot cilvēces zināšanu robežas,” saka CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti.

2021. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu CERN asociēto dalībvalsti. Latvija apņēmusies 2027. gadā kļūt par CERN pilntiesīgu dalībvalsti, tādējādi stiprinot Latvijas zinātnes un akadēmisko vidi un palielinot pētnieku un uzņēmēju iespējas piedalīties CERN projektos, rakstīja Labs of Latvia