Bijušais VUGD šefs Āboliņš tomēr nevadīs Krīzes vadības centru

Sabiedrība
VS.LV 16:52, 01.04.2025 0

Bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš tomēr nevadīs Krīzes vadības centru (KVC).

 

Ministru kabinets 28.februārī medijiem paziņoja, ka atklātā konkursā par KVC vadītāju izvēlēts Āboliņš, kurš arī vadīja KVC izveides grupu. Āboliņš aģentūrai LETA precizēja, ka viņš personīgu iemeslu dēļ nolēmis aiziet no KVC izveides grupas vadītāja amata, jo centrs kā tāds vēl nav sācis darboties, kamēr attiecīgie likumprojekti Saeimā nav pieņemti.

Viņš arī apliecināja, ka viņam nav bijušas nekādas nesaskaņas ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Āboliņš tagad domāšot, kā tālāk rīkoties, taču "metīšoties jaunos izaicinājumos."

Jau ziņots, ka konkursā uz KVC vadītāja amatu pieteicās 11 pretendenti.

Āboliņam ir ilggadēja pieredze darbā VUGD. Viņš darbu dienestā sāka kā ugunsdzēsējs, bet gadu gaitā sasniedza VUGD priekšnieka amatu. Šo dienestu, kas ir ceturtā lielākā valsts pārvaldes iestāde, Āboliņš vadīja 12 gadus.

Lai KVC sāktu darbību, vispirms nepieciešams Saeimas apstiprinājums attiecīgajiem krīžu pārvaldību un KVC darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Sagatavotie tiesību aktu projekti ir nodoti Saeimā, kur tie vēl tiek izskatīti, informēja Ministru kabinetā.

KVC tehniski darbu sāka 1.janvārī. Plānots, ka tas koordinēs civilo krīžu pārvaldību valstī, pārņemot Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas.

KVC ir Valsts kancelejas struktūrvienība, kas atrodas tiešā Ministru prezidenta pakļautībā.

Valsts kanceleja iepriekš uzsvēra, ka 2025.gadā KVC darbu sāks pakāpeniski, jo vēl būs pilnībā jānokomplektē komanda, jārisina centra materiāli tehniskā nodrošinājuma un citi jautājumi.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Zemessargi gatavosies visaptverošas valsts aizsardzības mācībām

Mācības "Namejs " ir iepriekš plānotas un visā Latvijā norisinās kopš 2014.gada.

Sabiedrība Saeimas pārstāvji ar tiesnešiem pārrunāja aktuālos tiesiskuma jautājumus

Sarunā tika akcentēts, ka valstij ir pienākums aizsargāt gan vārda brīvību, gan tiesības uz brīvām un neietekmētām vēlēšanām.

Sabiedrība Rīgas pašvaldības uzņēmumi vēlas darboties ārpus galvaspilsētas

Strādājot eksporta tirgos, varam nodrošināt vēl lielāku ekonomisku ieguvumu katram rīdziniekam.

Sabiedrība 3. līmeņa pensiju uzkrājumi Latvijā saņem atbalstu no darba devējiem (+VIDEO)

Tas sniedz būtisku pievienoto vērtību darbinieku labklājībai ilgtermiņā.

Lasiet arī

Sabiedrība Paredzēts noteikt, kā slimnīcas apgādā ar degvielu ģeneratoriem krīzes gadījumā

Noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām plānots noteikt, kā slimnīcas iegādājas un uzglabā dīzeļdegvielu ģeneratoriem, un tiek ar to apgādātas enerģētiskās krīzes gadījumā pēc 24 stundu perioda, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes protokollēmuma projekts.

Sabiedrība Eksperti nosauc pērnā gada nozīmīgāko krīzes situāciju Latvijā

Par pērnā gada nozīmīgāko krīzes situāciju Latvijā eksperti atzinuši neskaidrību par "Rail Baltica" finansējumu un savienojuma izbūvi ar Rīgu, kā arī nesamērīgās "RB Rail" valdes locekļu algas, informē krīžu vadības treneris un konsultants Ojārs Stūre.

Sabiedrība 2025. gadā Latviju uzraudzīs starpnozaru Krīzes vadības centrs (+VIDEO)

Būs nepieciešamas 24/7 darba režīmam atbilstošas telpas un drošības prasībām atbilstošs aprīkojums.

Sabiedrība Uzņēmumiem var nākties pieņemt nepatīkamus lēmumus par izmaksu samazināšanu

Ir jārēķinās, ka uzņēmumiem var nākties pieņemt nepatīkamus lēmumus par izmaksu samazināšanu, jo, lai gan inflācija vairs būtiski neaug, izmaksu līmenis nav krities un konkurēt kļūst arvien grūtāk, intervijā aģentūrai LETA atzina konsultāciju kompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.