Joprojām nespēj vienoties par principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, līdzīgi kā otrdien, arī trešdien vēl nepieņēma lēmumu par principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu, grozot Dzīvokļa īpašuma likumu.

Šis princips nozīmē, ka par nesamaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem un iemaksām uzkrājumu fondā atbildīgs būtu tas, kurš nopircis, piemēram, attiecīgo dzīvokli ar visiem parādiem.

Ekonomikas ministrijas ierosinājums paredz, ka uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem parādi pāries par periodu, kas nav ilgāks par vienu gadu. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs rosina noteikt, ka šis princips būtu piemērojams uz trim gadiem.

Juridiskajā birojā uzskata, ka ir jāparedz arī norma, ka uz jaunajiem īpašniekiem attieksies arī tie "pagātnes parādi", par kuriem nebija zināms darījuma noslēgšanas brīdī. Tās varētu būt, piemēram, summas, kas būtu jāmaksā pēc tiesas lēmuma.

Deputāts Andrejs Ceļapīters trīs gadu perioda parādus sēdē nosauca par muļķībām, aicinot tomēr iekļaut normu, ka dzīvoklim "seko" visi parādi uz darījuma slēgšanas laiku. Viņaprāt, parādnieks samaksā ar to, ka viņa īpašums tiek nopirkts par cenu, kas ir zemāka nekā līdzvērtīgi īpašumi tirgū.

Pēc komisijas priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) priekšlikuma parlamentārieši vienojās, ka līdz 15.aprīlim ministrija un Saeimas Juridiskais birojs vienosies par priekšlikumu formulējumu, ko tad arī vērtēs komisija. Viņš prognozēja, ka grozījumus likumā Saeima varētu pieņemt līdz Jāņiem.

Jau ziņots, ka Saeima decembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu.

Izmaiņas rosinātas, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā iecerēto, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana.

Patlaban praksē joprojām ir gadījumi, kad viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju, tostarp apkures savlaicīgu pieslēgšanu mājai. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļus pārdod un atgūt parādus kļūst vēl sarežģītāk, teikts grozījumu anotācijā.

Savukārt gadījumos, kad īpašnieks savu dzīvokli, kam uzkrājušies parādi, pārdod, viņam būs jārēķinās, ka parāds līdz dzīvokļa pārdošanai būs jāapmaksā, vai īpašuma cena būs jāsamazina, jo jaunajam īpašniekam būs jānomaksā visi dzīvokļa parādi, norādījuši grozījumu autori.

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.