VVD štata vietu samazināšanu plāno, primāri neaizpildot vakances

Viņa informē, ka VVD sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) gatavo un virza vairākus priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai. Vienlaikus tiek vērtētas arī VVD darbības efektivizācijas iespējas.

Sistēmiski un vienlaikus realizējot administratīva sloga mazināšanas pasākumus - būtiski pārskatot normatīvo aktu prasības licencēšanas un kontroles jomā, ir iespēja efektivizēt VVD darbību.

Šāda kompleksa un pārdomāta pieeja ilgtermiņā atstās iespaidu uz VVD funkciju realizēšanai nepieciešamo darbinieku apjomu. Attiecīgi štata vietu samazināšana tiek vērtēta šādā kontekstā un var tikt realizēta pakāpeniski, primāri neaizpildot vakances, kad tās rodas, skaidro Dvorjaņinova.

Kā vēstīts, KEM administratīvā sloga samazināšanai plāno samazināt Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) un VVD darbinieku skaitu, liecina KEM iesniegtie priekšlikumi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei.

KEM administratīvā sloga mazināšanai plāno līdzsvarot vides un cilvēka labbūtības un ekonomiskās attīstības vajadzības. To paredzēts īstenot, saskaņojot vides prasību regulējumu ar būvniecības un ekspluatācijas uzraudzības procesiem, standartizējot prasības un stiprinot prasību uzraudzību, kā arī izslēdzot vides un cilvēka labklājību neveicinošas procesuālās darbības.

Lai panāktu iecerēto administratīvā sloga mazināšanai, KEM šogad un nākamgad iecerējusi veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos.

Grozījumi iecerēti Likumā par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tāpat plānoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā VVD izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai. Šajos noteikumos plānots nodrošināt, ka Tehniskie noteikumi tiek pieprasīti tikai situācijās, kur tas nes pievienoto vērtību. Paredzēts ievietot Tehnisko noteikumu nepieciešamības nosacījumus Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), tādejādi samazinot gadījumu skaitu, kad attīstītājs lieki pieprasījis Tehniskos noteikumus. Tāpat šajos noteikumos iecerēts nodalīt VVD un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atbildības sfēras, kā arī izstrādāt un iekļaut BIS standartizētus Tehniskos noteikumus.

MK noteikumos par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai paredzēts svītrot darbības, kuras nerada piesārņojumu. Tāpat plānots atsevišķām darbībām palielināt piesārņojošo darbību sliekšņus, sākot no kura ir nepieciešama B kategorijas atļauja vai C reģistrācija, kā arī atsevišķus piesārņojošo darbību veidus pārlikt no B uz C kategoriju.

Savukārt Piesārņojošo darbību likumā un vairākos pakārtotajos MK noteikumos iecerēts diversificēt piesārņojošo darbību veicēju uzraudzību, veidojot uzraudzības plānu un izšķirot dokumentu, attālinātu un klātienes pārbaudes. Tajos arī plānots veidot riskbalstītu pārbaužu veikšanas pieeju.

Tāpat paredzēts veikt izmaiņas likumā Par zemes dzīlēm, MK noteikumos par derīgo izrakteņu ieguves kārtību un MK noteikumos par zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtību, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtību zemes dzīļu izmantošanai. Tajos iecerēts precizēt datu apriti, lai nodrošinātu korektu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, kā arī pilnveidot licenču piešķiršanas procesu, lai samazinātu administratīvo slogu, nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un pilnveidot uzraudzības procesu derīgo izrakteņu ieguves darbībām.

Savukārt ar grozījumiem Vides aizsardzības likumā un vairākos pakārtotos MK noteikumos iecerēts noteikt skaidru DAP atbildību un kompetenci uzraudzīt darbības vai noteikt nodarītā kaitējuma apmēru un tā mazināšanu, aizstājot sistēmu, kur atbildība dalīta starp VVD un DAP.

Lai veiktu KEM un iesaistīto kapitālsabiedrību funkciju optimizāciju, iecerētas vairākas darbības.

LVĢMC šogad plānots noslēgt funkcionālo auditu, izvērtēt optimālu funkciju tvērumu, samazinot dublētās funkcijas. Rezultātā paredzēts mazināt LVĢMC lieko funkciju skaitu un kopējo darbinieku skaitu.

Savukārt Vides investīciju fondam iecerēts stiprināt kapacitāti ātrākai klientu apkalpošanai un finansējuma pieejamības nodrošināšanai. Rezultātā plānots būtiski samazināt gaidīšanas laiku finansējuma saņēmējiem.

VVD paredzēts pilnveidot regulējumu un mazināt lieku funkciju veikšanu. Tāpat iecerēts centralizēt un diferencēt uzraudzības funkciju, kā arī veidot sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) un pašvaldības institūcijām, lai ātrāk fiksētu vides pārkāpumus un fokusētu pūles pārkāpumu novēršanai. Plānota arī pārkāpumu konstatēšanas un soda funkcijas stiprināšana, lai nodrošinātu efektīvāku prasību izpildi. Tā rezultātā iecerēts optimizēt VVD darbību un mazināt funkciju veikšanai darbinieku skaitu.

Savukārt Enerģētikas un vides aģentūrā, ievērojot lielo ietekmes uz vidi novērtējumu iesniegumu skaitu (60 pieteikumi), plānots nodrošināt īstermiņa kapacitātes stiprināšanu piesaistot ārpakalpojumu tehnisku darbu veikšanai. Iecerēts, ka rezultātā īstermiņa kapacitātes iztrūkums netiks risināts ar valsts pārvaldes aparāta pieaudzēšanu, bet ar īstermiņa risinājumu.

KEM resora konsolidācijai iecerēts konsolidēt administratīvās funkcijas resorā, izvērtēt funkciju sadalījumu resorā (kopīgi ar LVĢMC funkciju audita rezultātu) un rezultātā optimizēt KEM resora darbu kopumā.

Savukārt darbības efektivitātes uzlabošanai iecerēta vienotā kontaktpunkta (EVA) pilnveide. Tostarp funkciju digitalizācija, funkciju dublēšanās izslēgšana un fokuss uz (enerģētikas) investīciju projekta izstrādes uzraudzību un atbalstu vides prasību ievēršanas kontekstā līdz būvniecības uzsākšanai.

LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir izdevusi rezolūciju par darba grupas izveidi birokrātijas mazināšanai, un, pirmdien, 17.martā, notika tās pirmā sēde, kurā gan ļoti konkrēti lēmumi par optimizācijas pasākumiem vēl nav pieņemti.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs Latvijas Televīzijā sacīja, ka birokrātijas mazināšanas darba grupas pirmajiem rezultātiem jābūt jau pēc četrām darba grupas sēdēm jeb pēc četrām nedēļām.

Darba grupā valsts pārvaldes iestādes iesniegušas 138 priekšlikumus birokrātijas mazināšanai, bet nolemts sākotnēji skatīt uzņēmēju organizāciju iesniegtos priekšlikumus, kuri ir ātrāk un vienkāršāk ieviešami, teica Kronbergs.