Militārais analītiķis: Kājinieku mīnas ir svarīgs spēju pastiprinātājs

"Kopumā - atgriežamies pie normālas situācijas. Īpaši, ņemot vērā, ka mūsu iespējamam oponentam šāds instruments ieroču kastē ir. Līdz ar to mums nav nekāda pamata ierobežot pašiem sevi (..)," viņš sacīja.

Eksperts atzina, ka, būdams izstāšanās no Otavas konvencijas aizstāvis, neparedz, ka Latvija jau tuvākajā laikā sāks pielietot šīs mīnas robežas aizsardzībā. "Mēs runājam par tādu situāciju, kad ir karš, kaujas darbība. Tad liek lietā visus iespējamos instrumentus, lai padarītu savus karavīrus efektīvus un panāktu uzvaru. Protams, ka tādā kontekstā kaut kādi apdraudējumi civiliedzīvotājiem radīsies, bet kājnieku mīnas nebūs ne galvenais, ne vienīgais šāds apdraudējums," viņš klāstīja.

Vērdiņš piebilda, ka viens no šo mīnu uzdevumiem ir pretinieka atturēšana vispār uzbrukt. Līdz ar to tas, ka Latvijai šīs mīnas būtu, pats par sevi būtu apturošs faktors.

Vērdiņš sarunā arī komentēja otrdienas ASV un Krievijas puses sarunas, kurās panākta vienošanās par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas sāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem.

Eksperts uzsvēra, ka tas nebija sarunu pirmais un nebūs arī pēdējais raunds.

"Galvenais šajā situācijā ir par to, uz kā rēķina tiks panākta kāda vienošanās. Jo nav šaubu, ka divas valstis var savā starpā vienoties par jebko, ja ir tāda griba," viņš sacīja.

LETA jau vēstīja, ka valdība otrdien lēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu. Līdz nākamajai valdības sēdei Ārlietu ministrija sagatavos tam nepieciešamo likumprojektu. Pēc tam par to būs jālemj Saeimai, kas pieņems gala lēmumu.

Ja likumprojektu atbalstīs valdība un pēcāk pieņems Saeima, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs, skaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Otrdien tapa zināms, ka Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas.