Ārlietu ministrija izplatījusi nosodījumu Krievijai un atbalstu Ukrainai

Kā teikts ĀM izplatītajā paziņojumā, 2025.gada 16.martā aprit 11 gadi kopš Krimā un Sevastopolē nelikumīgi rīkotajiem tā dēvētajiem referendumiem par pievienošanos Krievijai. 2014.gadā sākto Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu Krievija eskalēja 2022.gada 24.februārī, kad uzsāka neizprovocētu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu.

"Krievijas nelikumīgās darbības ir rupjš starptautisko tiesību, to skaitā ANO Statūtu, pārkāpums un rada tiešus draudus starptautiskajai drošībai un mieram. Latvija kategoriski nosoda jebkādu tā dēvēto referendumu un vēlēšanu rīkošanu pagaidu okupētajās Ukrainas teritorijās. Tāpat Latvija nosoda Krievijas pastrādātos kara noziegumus, smagos cilvēktiesību pārkāpumus, Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu pārvietošanu un deportāciju uz Krievijas teritoriju, kā arī ukraiņu un vietējo Krimas tatāru vajāšanu un diskrimināciju," teikts ĀM paziņojumā.

Latvija neatzīst Krievijas mēģinājumu nelikumīgi anektēt Krimu un Sevastopoli, kā arī citas Ukrainas teritorijas, tostarp Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalus, norāda ĀM, piebilstot, ka Latvija pilnībā atbalsta Ukrainas neatņemamās tiesības uz pašaizsardzību pret Krievijas izvērsto agresijas karu un uz savu teritoriju atbrīvošanu.

ĀM uzsver, ka Krievijai ir pilnībā jāatbild par tās īstenoto agresiju un starptautisko tiesību pārkāpumiem, bet starptautisko noziegumu, tostarp agresijas nozieguma pret Ukrainu īstenotāji ir jāsauc pie atbildības.

"Latvija nelokāmi atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī tās centienus panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru. Latvija turpinās sniegt Ukrainai visaptverošu un ilglaicīgu militāru un nemilitāru atbalstu," pausts ĀM izplatītajā paziņojumā.