Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji medijos interesējas par karu Ukrainā

Tam seko interese par veselības aprūpi, ko pērn atzīmējuši 37,6%.

Salīdzinot ar 2023.gadu, par 5,4 procentpunktiem pieaugusi respondentu interese par Krievijas karu Ukrainā - ja 2023.gadā par to interesējās 62,5% respondentu, tad pērn - 67,9%.

Tāpat par 3,2 procentpunktiem pieaugusi interese par tehnoloģiju jautājumiem un vides aizsardzības jautājumiem. 2023.gadā tehnoloģiju ziņas interesēja 63,3% aptaujāto, bet pērn - 66,5%. Savukārt par vides aizsardzības jautājumiem 2024.gadā interesējās 64,2% respondentu, bet gadu iepriekš - 61%.

Aptaujas dati rāda, ka Krievijas karš Ukrainā ir medijos visbiežāk pamanītā tēma - 40% respondentu uzskata, ka Latvijas mediji par to ļoti bieži informē. 2022.gadā 87,1% respondentu uzskatīja, ka par Krievijas karu Ukrainā Latvijas mediji informē bieži, bet 2024.gadā tā uzskatīja 79,9% aptaujāto.

Līdztekus respondenti uzskata, ka mazāk informācijas medijos ir par starptautiskajām aktualitātēm - ja 2022.gadā 76,7% respondentu uzskatīja, ka mediji par to visbiežāk informē, tad pērn tā domāja 65,4%. Līdztekus samazinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka mediji visbiežāk informē par iekšpolitikas aktualitātēm - ja 2022.gadā tā norādīja 75,9% aptaujāto, tad pērn - 61,4%.

Kā liecina aptauja, vairākums jeb 69,8% respondentu ļoti uzticas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, 41,1% ļoti uzticas Zemessardzei, bet 39,1% - Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Gada laikā visvairāk uzticēšanas respondentu vidū ir pieaugusi Eiropas Savienībai - pērn tai uzticējās 64,2% aptaujāto, bet pirms gada - 59,1%. Tāpat augusi iedzīvotāju uzticība NATO - pērn NATO uzticējās 63,7% respondentu, bet 2023.gadā - 58,8%.

Savukārt, salīdzinot ar 2023.gadu, mazāk respondentu uzticas savai pašvaldībai - 2024.gadā tai uzticējās 57,2% aptaujāto, bet pirms gada - 59,9%.

Visvairāk jeb 85,5% respondentu uzticas tuviem cilvēkiem - ģimenei, draugiem. Latvijas sabiedriskajiem medijiem uzticas 54,6% respondentu.

Aptauja rāda, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi respondentu uzticēšanās Latvijas valsts pārvaldes institūcijām - pērn tām uzticējās 43,7% aptaujāto, bet gadu iepriekš - 39,6%. Tāpat augusi iedzīvotāju uzticēšanās influenceriem - 2024.gadā tiem uzticējās 9,8%, bet 2023.gadā - 5,9%,

Savukārt uzticēšanās ir mazinājusies komerctelevīzijām - pērn tām uzticējās 45%, bet vēl pirms gada - 48,2%. Tāpat samazinājusies uzticēšanās komerciālajiem interneta ziņu portāliem, kuriem 2024.gadā uzticējās 39,9% aptaujāto, bet 2023.gadā - 43,8%.

Pētījums rāda, ka no sociālajiem medijiem visvairāk jeb 52,3% respondentu uzticas "Whatsapp". Pārējiem sociālajiem medijiem uzticēšanās ir ievērojami zemāka. Salīdzinot ar 2023.gadu, par 3,6 procentpunktiem ir samazinājusies respondentu uzticēšanās "Facebook" - pērn tam uzticējās 20,8% aptaujāto, bet gadu iepriekš - 24,4%.

Kopumā vairāk nekā puse jeb 59,1% respondentu uzticas Latvijas valsts institūciju informācijai par karu Ukrainā un Latvijas mediju informācijai par karu Ukrainā, kam uzticas 58,7% aptaujāto, liecina pētījums.

Līdztekus pētījums rāda, ka gada laikā par 15 procentpunktiem ir pieaugusi respondentu uzticēšanās Latvijas valsts institūciju informācijai par karu Ukrainā, attiecīgi pērn tai uzticējās 59,1% aptaujāto, bet 2023.gadā - 50%, un par 12,7 procentpunktiem Latvijas mediju informācijai par karu Ukrainā - pērn tai uzticējās 58,7% respondentu, bet gadu iepriekš - 51,7%.

Vienlaikus pētījums rāda, ka arī Krievijas valsts mediju informācijai par karu Ukrainā 2024.gadā uzticas vairāk - proti, pērn tai uzticējās 19,3% aptaujāto, bet 2023.gadā - 6,8%.

Aptauju Valsts kancelejas uzdevumā internetā veica "Berg Research" no 2024.gada 15.oktobra līdz 24.novembrim, un tajā piedalījās 1009 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.