Rīgas pils rekonstrukcija apvienota ar arheoloģiskajiem izrakumiem (+VIDEO)

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāktie Daugavas gātes un priekšpils laukuma uzlabošanas darbi tiek īstenoti saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) un Rīgas Domes departamentu saskaņojumiem. Projekta mērķis ir novērst ūdens kaitīgo ietekmi uz pils mūriem, sakārtojot lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmu. Būvniecībā tiks izmantoti risinājumi, kas iekļaujas Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtajā finansējumā, samazina riskus un ar nelielām korekcijām, varēs tikt pielāgoti sākotnējai projekta vīzijai," informē VNĪ Nekustamo īpašumi attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis - Pigits.

Sākotnējā PS "Rīgas Pils Kastelas projekts" (SIA "Sudraba arhitektūra" un SIA "Mark arhitekti"") izstrādātajā būvprojekta risinājumā, tika paredzēts Rīgas pils lietus ūdeņus novadīt Daugavā, kas ir sarežģīti un dārgi. Ieceres izstrādes laikā provizoriskās izmaksas bija plānotas 1,3 miljonu eiro apmērā (ar PVN), taču izsludinot būvdarbu iepirkumus, atklājās, ka projekts ir ar augsturisku, ka to nevarēs īstenots laikā un noteiktajā budžetā (bija ietekme uz blakus esošo baznīcu, Horna bastionu ). Turklāt būvkomersantu piedāvātās izmaksas bija divas reizes augstākas par būvprojektā plānotajām. Lai īstenotu sākotnējo projektu, būtu jāveic papildu testi un izpēte, kas aizkavētu darbu uzsākšanu un prasītu papildu finanšu līdzekļus.

"Katra projekta īstenošanas ietvaros būtiski ir ņemt vērā - iespējas projektu īstenot noteiktajā termiņā un budžetā, īstenošanas riskus un valsts prioritātes. Lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, primāri ir jāuzlabo mikroklimats kastelas pagraba stāva telpās. VNĪ komanda rada risinājumu, kas ļauj sasniegt nepieciešamo mikroklimata stāvokli bez papildu izdevumiem. Plānoto risinājumu ar nelielām korekcijām varēs pielāgot sākotnējam projektam, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums," norāda J. Ivanovskis - Pigits.

"Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde jau piektdien, 21.februārī, informēja, ka Daugavas gātē veiktais projekts ir saskaņots Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē - ar to paredzēts novērst ūdens infiltrāciju Rīgas pils mūros, kas no pieminekļu aizsardzības viedokļa ir neatliekami risināms jautājums," informē NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne.

"Latvijas Nacionālā vēstures muzejs savā mājvietā pēc Rīgas pils rekonstrukcijas I un II posma pabeigšanas apmeklētājus gaidīs pils korpusā ar ieeju no Daugavas gātes. Tādēļ ļoti nozīmīgi ir pabeigt Daugavas gātes sakārtošanu pirms muzejs iekārtojis jaunās ekspozīcijas un atver tās apmeklētājiem šā gada rudenī," norāda Kultūras ministrijas Investīciju un projektu daļas vadītājs Juris Šumeiko.

Alternatīvais risinājums aizstās ielas apakšzemes tunelēšanas darbus ar lietus ūdens novadīšanu blakus esošajos gruntsgabalos (infiltrācijas kastēs gruntī), ievērojami samazinās būvdarbu izmaksas, būvdarbu tehnoloģiskos riskus, kā arī mazinās ietekmi uz blakus ēkām, u.c. riskus. Projekta ietvaros tiks uzlabots ēkas pagrabstāvu telpu klimats, nomainīti sadzīves kanalizācijas cauruļvadi un veikta pagalma sakārtošana. Arheoloģisko darbu uzraudzību veiks Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologi. Projektā paredzēts izbūvēt Rīgas pils Daugavas gātes fasādes apgaismojumu, kā arī uzstādīt digitālo informācijas stendu. Aizvadītā gada nogalē jau īstenoti sadzīves kanalizācijas remontdarbi Rīgas pils kastelas pagalmā.

2024.gada vidū VNĪ atkārtoti izsludināja projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu iepirkumu un noslēdza līgumu ar SIA "Hagberg". NKMP 2024.oktobrī saskaņoja būvprojektu "Daugavas gātes un priekšpils laukuma Rīgā, Pils laukumā 3 lietus ūdens kanalizācijas tīkli" ar saskaņojuma nosacījumiem. 2025.gada sākumā VNĪ saņēma arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta (Rīgas būvvaldes) atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, vienlaikus izdota NKMP arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauja. Rakšanas darbi pie Horna bastiona uzsākti šī gada februārī.

Projektu plānots īstenot līdz 2025.gada vasaras beigām. Finansējumu, kopumā 1,69 miljonu eiro apmērā (ar PVN), piesaistījusi Kultūras ministrija, ieguldot ERAF līdzekļus 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" ietvaros, kā arī valsts budžeta līdzekļiem. Piesakot projektu ERAF līdzfinansējumam tika iesniegta visa projekta dokumentācija, norādot veicamos darbus, kas ir ietverti ar būvkomersantu noslēgtajā līgumā.